• EIB piešķir 70 miljonu EUR aizdevumu attīstības finanšu institūcijai ALTUM, lai veicinātu daudzdzīvokļu māju atjaunošanu Latvijā.
• Aizdevuma mērķis ir atbalstīt aptuveni 3900 mājsaimniecības, finansējot īstenošanas stadijā esošos projektus un vienlaikus stiprinot ALTUM spēju īstenot turpmākās energoefektivitātes programmas.
• Aizdevums sedz pusi no projekta izmaksām, kura mērķis ir samazināt mājsaimniecību apkures rēķinus un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Paredzams, ka projektu īstenošana ļaus ik gadu ietaupīt aptuveni 23 500 MWh enerģijas, samazinot mājsaimniecību enerģijas patēriņu un izmaksas vidēji par 40 %. Investīcijas arī mazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabos dzīves apstākļus daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā.

“Mājokļu atjaunošana ir būtiska, lai samazinātu mājsaimniecību rēķinus, stiprinātu energoapgādes drošību un veicinātu rīcību klimata jomā,” teica EIB priekšsēdētāja vietnieks Ioannis Tsakiris. “Ar šo finansējumu mēs palīdzam Latvijas ģimenēm dzīvot siltākās, ērtākās un cenas ziņā pieejamākās mājās, vienlaikus atbalstot valsts pāreju uz tīrāku un noturīgāku enerģijas nākotni.”

Projekta ietvaros atbalstāmie ieguldījumi ietver ēku ārsienu siltināšanu, fasāžu un jumtu atjaunošanu, logu un durvju nomaiņu, kā arī apkures un ventilācijas sistēmu modernizāciju.

Daudzdzīvokļu māju renovācija joprojām ir viens no galvenajiem izaicinājumiem visā Centrālajā un Austrumeiropā, kas liecina par nepieciešamību pēc mērķtiecīga finansējuma un specializēta atbalsta no tādu iestāžu puses kā ALTUM un EIB.

Šis finansējums veicina EIB mērķa sasniegšanu – līdz 2030. gadam atbalstīt 1 miljona pieejamu un ilgtspējīgu mājokļu izveidi visā Eiropā. Šis ir jau trešais EIB darījums ar ALTUM, kurā ilgtermiņa finansējums tiek apvienots ar valsts atbalstu, lai pārvarētu tirgus šķēršļus, kas bieži vien neļauj māju īpašnieku asociācijām uzsākt renovācijas projektus.

“Pieprasījuma apjoms pēc ieguldījumiem energoefektivitātē Latvijā skaidri pierāda, ka piekļuve ilgtermiņa finansējumam joprojām ir būtiska,” teica ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. “Šis līgums paplašina uzņēmuma ALTUM iespējas finansēt pašreizējos renovācijas projektus, vienlaikus radot stabilu pamatu turpmākajām investīciju programmām. Mēs esam pārliecināti, ka šodien panāktā vienošanās vēl vairāk stimulēs investīcijas mājokļu renovācijā un stiprinās mūsu ilgtermiņa partnerību ar EIB.”

Šī programma veicina enerģijas pieejamības uzlabošanu mājsaimniecībām visā Latvijā, tostarp ģimenēm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, vienlaikus palīdzot mazināt enerģētisko nabadzību. Samazinot mājsaimniecību enerģijas patēriņu un to pakļautību enerģijas cenu svārstībām, paredzams, ka šīs investīcijas radīs ievērojamu sociālo labumu, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu pilsētu attīstību.

Papildus EIB aizdevumam ALTUM izmanto arī ELENA programmas tehniskās palīdzības finansējumu, lai atbalstītu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektu sagatavošanu un īstenošanu. Šis atbalsts papildina ALTUM daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programmās pieejamo finansējumu.

EIB finansētie ieguldījumi daudzdzīvokļu māju energoefektivitātē sekmē ES stratēģijas “Renovācijas vilnis” un plāna REPowerEU mērķu sasniegšanu, kā arī ES energoefektivitātes un ēku energoefektivitātes prasību izpildi. Tie arī veicina Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanu.

Finansēšanas līgums tika parakstīts EIB grupas rīkotajā mājokļu tēmā veltītajā izbraukuma pasākumā Latvijā, kurā pulcējās Eiropas, valsts un pašvaldību amatpersonas, lai veicinātu ieguldījumus pieejamos un ilgtspējīgos mājokļos.

The post Eiropas Investīciju banka un ALTUM noslēdz līgumu par 70 miljonu eiro aizdevumu appeared first on Altum.

Atbalsta pieteikumus varēs iesniegt tās mājas, kas savus pieteikumus programmā jau ir iesniegušas 2025.gada pavasarī, kad programma tika atvērta, un kuriem ierobežotā finansējuma dēļ nebija iespēja iesniegt atbalsta pieteikumus. Atbalsta pieteikumu pieņemšana notiks tikai pieejamā finansējuma ietvaros.

Savukārt jaunus pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektiem varēs iesniegt jaunajā programmā, kas tiks atvērta 2027.gada janvārī.

 Atbalsta pieteikumu pieņemšana notiks pieejamā finansējuma ietvaros.

Vispārējās atjaunošanas projektiem, kuriem ir spēkā esošs sākotnējais atzinums par kapitāla atlaides rezervēšanu DME3 programmā, tiks veikti grozījumi sākotnējā atzinumā un sākotnējā atzinuma derīguma termiņš tiks pagarināts par periodu, kurā pieteikumu iesniegšana nebija iespējama.

Informējam, ka 2026. gada 12. novembrī ir stājies spēkā jauns Cenrādis DME 3 un DMR, DMZ programmām, saskaņā ar kuru vispārējās atjaunošanas projektiem DME 3 programmā ALTUM aizdevumiem ir mainīta likme. Ja projektu plānots īstenot ar ALTUM aizdevumu, dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanā aicinām izmantot aktuālos finansēšanas nosacījumus.

Vienlaikus atbalsta pieteikumu pieņemšana turpinās šādos programmas īstenošanas virzienos:

• daudzdzīvokļu māju fasāžu atjaunošanai, izmantojot rūpnieciski ražotus koka karkasa paneļus pilnā apmērā;
• energoefektivitātes pasākumiem Latgales plānošanas reģionā, nodrošinot 10% līdz 29% primārās enerģijas ietaupījumu.

Atgādinām, ka šā gada 2.septembrī ALTUM uz laiku pārtrauca atbalsta pieteikumu pieņemšanu Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā 2021–2027 (DME 3) vispārējās atjaunošanas projektiem, jo ar  iesniegtajiem pieteikumiem ir sasniegts programmai tobrīd pieejamā finansējuma limits šajā īstenošanas virzienā.

Pateicamies par lielo interesi par programmu un daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju iesaisti energoefektivitātes uzlabošanā.

The post 17.decembrī uz laiku tiks atvērta Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma rindā esošajiem projektiem appeared first on Altum.

Uzņēmumiem pieejams ALTUM aizdevums attiecināmo izmaksu segšanai līdz 1 miljonam eiro vai ALTUM garantija līdz 80 % no komercbankas aizdevuma attiecināmajām izmaksām. Kapitāla atlaide var sasniegt līdz 30 % no ALTUM aizdevuma vai bankas aizdevuma ar ALTUM garantiju, bet ne vairāk kā 300 tūkstošus eiro vienai saistītu uzņēmumu grupai. Kopumā Rīgas, Pierīgas un lielajiem komersantiem pieejami 7,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem. Programmas teritoriālais paplašinājums nodrošina plašāku atbalsta pieejamību un sniedz finansējumu projektiem, kas būtiski samazina enerģijas patēriņu un ekspluatācijas izmaksas.

Arnis Dzalbs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes eksperts:

“Finansējums paredzēts plašam vajadzību spektram, piemēram, ēku un energoefektīvāku iekārtu uzstādīšanai nomainot vecās energoneefektīvās iekārtas.  Atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas, piemēram, saules elektrostacijas un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas, var tikt īstenotas kā papildu pasākumi energoefektivitātes projektu ietvaros. Programmā līdz šim iesniegtie projekti no Latvijas reģioniem parāda, ka investīcijas energoefektivitātē ir aktuālas dažādu nozaru un kalibra uzņēmumiem.”

Informācija par zaļināšanas programmu uzņēmumiem

The post No 16. novembra biznesa zaļināšanas programma būs pieejama arī Rīgas un Pierīgas, kā arī lielajiem uzņēmumiem appeared first on Altum.

Informējam par ALTUM darba laika izmaiņām Latvijas Valsts svētku laikā:

• 17.novembrī darba laiks līdz plkst.15.00;

• 18.novembrī svinam Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu.

Jūsu ALTUM

The post ALTUM darba laiks svētkos appeared first on Altum.

Atbilstoši atbalsta programmas noteikumiem kvartāla ietvaros atjaunotās mājas saņem lielāku Eiropas Savienības fondu nodrošinātu kapitāla atlaidi jeb finansējuma dāvinājumu, proti, 50 % no attiecināmajām izmaksām,  pretstatā atsevišķi renovēta ēkai, kas pēc projekta pabeigšanas var saņemt  kapitāla atlaidi 40–45 % apmērā. 

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:

“Daudzdzīvokļu māju atjaunošana ir ieguldījums gan iedzīvotāju dzīves kvalitātē, gan energoefektivitātē. Ķekavas piemērs apliecina, ka, apvienojot spēkus un atjaunojot vairākas ēkas vienlaikus, iespējams sasniegt lielāku rezultātu – samazināt enerģijas patēriņu, apkures rēķinus un būtiski mazināt iedzīvotāju finansiālo slogu. Mērķtiecīgs ES fondu un valsts atbalsts, ir spēcīgs stimuls šādu lēmumu pieņemšanai. Mūsu mērķis ir panākt, lai daudzdzīvokļu māju atjaunošana Latvijā kļūtu par ierastu praksi, nevis izņēmumu. Ķekavā redzam, ka kvartālu pieeja strādā, un vēlamies, lai šim piemēram sekotu arvien vairāk Latvijas pilsētu.” 

Ķekavā kvartāla ietvaros atjaunota 1975. gadā būvēta ēka Gaismas ielā 19, k-10 ar 94 dzīvokļiem, 1977. gadā uzceltā ēka Gaismas ielā 19, k-15 ar 48 dzīvokļiem, kā arī 55 dzīvokļu māja Gaismas ielā 19, k-4, kura ir apdzīvota jau 56 gadus – kopš 1970. gada. 

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs:

“No ALTUM pieredzes redzam, ka spēja vienoties par kopīgu lēmumu ir viens no galvenajiem izaicinājumiem māju atjaunošanā. Tāpēc Ķekavas projekts ir īpašs, jo trīs māju iedzīvotāji vienlaikus pieņēma lēmumu ieguldīt savā īpašumā un apkārtnes attīstībā. Papildus Ķekavai šobrīd īstenošanās stadijā ir vēl deviņi kvartālu projekti dažādās Latvijas pilsētās – Rīgā, Valkā, Ogrē, Madonā, Talsos, Daugmalē un Ādažos. Tas apliecina, ka kvartālu pieeja strādā praksē un rada ieguvumus, kas pārsniedz vienas ēkas robežas.”

Pēc renovācijas katrā ēkā primārās enerģijas ietaupījums sasniegs 209 līdz 257 megavatstundas (MWh) gadā, savukārt enerģijas patēriņš samazināsies par 31–38 %. Visām ēkām izbūvētas ventilējamās fasādes un veikti energoefektivitātes uzlabošanas darbi, kas ļaus samazināt apkures izmaksas, uzlabos iedzīvotāju komfortu un pagarinās ēku kalpošanas laiku. Kopumā kvartāla projektu rezultātā tiks ietaupītas vairāk nekā 684 MWh primārās enerģijas gadā un CO₂ emisijas samazināsies par aptuveni 150 tonnām gadā.

SIA “SNL projekti” vadītāja Sarma Novicāne-Lazdāne, kas vadīja visu trīs māju atjaunošanas projektus:

“Šis projekts apliecina kvartāla pieejas priekšrocības – iespēja saņemt 50 % kapitāla atlaidi bija būtisks stimuls dzīvokļu īpašniekiem vienoties par visu trīs ēku atjaunošanu. Lēmuma pieņemšanu veicināja arī Ķekavā iepriekš atjaunoto kaimiņu māju pieredze, kas ļāva novērtēt ieguldījumu rezultātu praksē. Iedzīvotājiem svarīgākais bija saprast projekta izmaksas un paredzamo ikmēneša aizdevuma maksājumu, tāpēc bija būtiski izskaidrot, kā atbalsts samazina īpašniekiem pašiem sedzamo izmaksu daļu. Visu trīs māju īpašnieku kopsapulces notika viena mēneša ietvaros, un visās tika atbalstīta ēku atjaunošana. Ar programmas atbalstu īstenota visaptveroša ēku atjaunošana, ietverot siltināšanu, inženierkomunikāciju nomaiņu un kāpņu telpu remontu. Vienlaikus nostiprinājusies māju pārstāvju sadarbība, kopīgi risinot jautājumus ar pašvaldību par pagalmu un apkārtējās teritorijas labiekārtošanu. Tādējādi ieguldījums ēku atjaunošanā veicina arī īpašnieku iesaisti visas apkaimes attīstībā.”

Līdzās ievērojamiem energoefektivitātes ieguvumiem kvartāla iedzīvotāji saņem arī būtisku finanšu atbalstu – no šo trīs ēku atjaunošanai piesaistītās aizdevumu summas (gandrīz 5,5 miljoni eiro),  50 % jeb vairāk nekā 2,7 miljonus eiro sedz kapitāla atlaide, tādējādi iedzīvotājiem uz pusi samazinot renovācijas izmaksu slogu.

The post Ķekavas Gaismas ielas kvartāls kļūst par Latvijā pirmo pabeigto daudzdzīvokļu māju kvartāla atjaunošanas projektu appeared first on Altum.

Harijam Kovaļevskim ir bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, maģistra grāds ekonomikā ar specializāciju finanšu un kredīta jomā, kā arī ACCA kvalifikācija.

Harijam Kovaļevskim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze finanšu nozarē, tostarp valdes locekļa, finanšu direktora un citos augstākā līmeņa vadības amatos starptautiskās un Latvijas organizācijās.

No 2024. gada oktobra līdz 2026. gada aprīlim Harijs Kovaļevskis ieņēma finanšu direktora amatu AS “Primero”, AS “Mogo” un AS “MogoRent”, atbildot par uzņēmumu finanšu vadību un plānošanu, resursu piesaisti un citiem ar finanšu vadību saistītiem jautājumiem.

No 2022. gada janvāra līdz 2024. gada martam Harijs Kovaļevskis pildīja valdes locekļa un finanšu direktora pienākumus SIA “ACBR” un SIA “8CBR”, savukārt no 2008. gada maija līdz 2020. gada aprīlim ieņēma valdes locekļa un finanšu direktora amatu AAS “SEB Dzīvības apdrošināšana” un AS “SEB atklātais pensiju fonds”.

No 2003. gada septembra līdz 2008. gada aprīlim Harijs Kovaļevskis bija AAS “BALTA” finanšu plānošanas un analīzes, kā arī ieguldījumu pārvaldes vadītājs.

Darbu ALTUM valdē turpina valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un valdes locekļi Jēkabs Krieviņš un Inese Zīle.

The post Darbu ALTUM valdē sācis Harijs Kovaļevskis appeared first on Altum.

Lūgti kopumā novērtēt uzņēmējdarbības perspektīvas laukos, vairāk nekā puse jeb 51 % respondentu atzina, ka iespējas pastāv, taču tās ir ierobežotas. Savukārt 30 % uzskata, ka uzņēmējdarbību laukos attīstīt ir ļoti grūti, savukārt 12 % ir pārliecināti, ka biznesa attīstībai pieejamas pietiekami plašas iespējas.

“Pētījumā redzama interesanta pretruna. No vienas puses, vairāk nekā puse iedzīvotāju tic, ka arī neliels uzņēmums laukos var būt veiksmīgs un pelnošs, un daudzi uzskata, ka panākumiem nav nepieciešamas lielas zemes platības. No otras puses, tikai katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs kopumā vērtē uzņēmējdarbības iespējas laukos kā labas. Tas liecina, ka līdzās objektīviem izaicinājumiem joprojām pastāv arī piesardzīgs priekšstats par laukiem kā vietu biznesa attīstībai,” saka ALTUM Zemgales reģiona vadītājs Armands Alksnis.

Neliels uzņēmums laukos var būt veiksmīgs

Aptaujas dati liecina, ka, runājot par konkrētām uzņēmējdarbības iespējām, iedzīvotāju vērtējums ir ievērojami optimistiskāks. 55 % respondentu piekrīt, ka arī neliels uzņēmums laukos var būt veiksmīgs un pelnošs, savukārt pretēju viedokli pauž 22 %. Tāpat puse jeb 50 % aptaujāto uzskata, ka laukos iespējams ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīt augošu biznesu. Sabiedrības skatījumā lielas zemes platības vairs nav noteicošais priekšnoteikums veiksmei. 43 % aptaujāto piekrīt, ka veiksmīgu uzņēmējdarbību laukos iespējams attīstīt arī bez lielām zemes platībām, savukārt 27 % tam nepiekrīt. Apgalvojumam, ka jaunajiem cilvēkiem laukos ir iespējas attīstīt savu biznesu, piekrīt 39 % respondentu, bet 33 % nepiekrīt.

Lielākais potenciāls tiek saskatīts tūrismā un pārtikas ražošanā

Aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrības priekšstats par uzņēmējdarbību laukos kļūst arvien daudzveidīgāks. Jautāti, kurās nozarēs nākamo desmit gadu laikā laukos būs vislabākās biznesa attīstības iespējas, iedzīvotāji visbiežāk minējuši tūrismu un viesmīlību (26 %), pārtikas ražošanu un pārstrādi (15 %), lauksaimniecību (14 %) un kokapstrādi (10 %). Tas liecina, ka uzņēmējdarbības potenciāls laukos sabiedrības skatījumā vairs nav saistīts tikai ar tradicionālo lauksaimniecību. Perspektīvas tiek saskatītas arī pārstrādē, pakalpojumu nozarēs un citos uzņēmējdarbības virzienos.

Uzņēmējdarbības attīstībai laukos pieejami 27 miljoni eiro

Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību lauku teritorijās un uzlabotu finansējuma pieejamību, ALTUM ir uzsākusi programmu “Mazie aizdevumi lauku teritorijās ar kapitāla atlaidi”. Programma paredzēta jaunajiem lauksaimniekiem līdz 40 gadu vecumam, kuri dibina savu saimniecību vai pēdējo piecu gadu laikā to pārņēmuši, kā arī lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem jaunu darbības virzienu attīstīšanai.

Viena projekta īstenošanai pieejams aizdevums līdz 250 000 eiro. Pirmo reizi šāda veida finansējuma ietvaros lauku uzņēmējiem ir iespēja saņemt kapitāla atlaidi, kas pēc projekta īstenošanas un noteiktu darbības rezultātu sasniegšanas ļauj dzēst līdz 50 % no aizdevuma pamatsummas, nepārsniedzot 100 000 eiro. Kopējais programmas finansējums ir 27 miljoni eiro.

“Ar jauno atbalsta programmu vēlamies iedrošināt uzņēmīgus cilvēkus īstenot savas ieceres lauku teritorijās, nodrošinot pieejamu finansējumu gan jaunajiem lauksaimniekiem, gan uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt jaunus darbības virzienus. Turklāt pirmo reizi šāda veida finansējumā pieejama kapitāla atlaide, kas, sasniedzot noteiktus uzņēmējdarbības rezultātus, ļauj dzēst būtisku daļu aizdevuma,” piebilst Armands Alksnis.

Papildu informācija par ALTUM programmu “Mazie aizdevumi lauku teritorijās ar kapitāla atlaidi” pieejama mājaslapā: https://www.altum.lv/pakalpojumi/lauksaimniekiem/aizdevums-lauksaimniekiem/

The post Aptauja atklāj, ko Latvijas iedzīvotāji domā par biznesa uzsākšanu laukos appeared first on Altum.

Konkursa žūrijā, vērtējot sociālo uzņēmumu idejas, šogad strādāja ALTUM Sociālās uzņēmējdarbības daļas eksperte Jolanta Ērgle. 

Skatītāju balsojumā par labāko tika atzīta Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ar ieceri izveidot “Kafeironu” – kafejnīcu Rīgā, kur jaunieši ar invaliditāti iegūs pirmo darba pieredzi un pārliecību par savām spējām. Katrs uzvarētājs no konkursa organizatoriem – Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un Luminor bankas – saņēma naudas balvu biznesa attīstībai 4000 eiro vērtībā.

ALTUM simpātijas balvu šogad saņēma Ādažu novada sociālais zņēmums “STEM lab” par ieceri paplašināt mobilo nodarbību pieejamību Latvijas reģionos, lai bērni neatkarīgi no dzīvesvietas un ģimenes finansiālajām iespējām varētu apgūt robotiku, programmēšanu un citas nākotnes prasmes.

Pārējie finālisti

Konkursa “Tam labam būs augt” finālā sociālās uzņēmējdarbības idejas prezentēja 10 sociālie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un biznesa ideju autori no dažādām Latvijas vietām – gan organizācijas ar ilggadēju pieredzi, kas vēlas paplašināt savu darbību un attīstīt jaunus produktus vai pakalpojumus, gan jaunie uzņēmēji, kuri vēl tikai sper pirmos soļus savu sociālās uzņēmējdarbības ideju īstenošanā.

Konkursa finālistiem tika piešķirtas arī vairākas simpātiju balvas. Ziņu medija “Delfi” simpātīju balvu saņēma nodibinājums “Torņakalna fonds” par inovatīvo psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu ģimenēm pēc bērna zaudējuma “Dzīve un sēras”. Luminor banka apbalvoja Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”. Sociālās uzņēmējdarbības pionieris Latvijā “Otrā Elpa” balvu pasniedza rīdzinieces Sonoras Heidemanes iniciatīvai “Rādi un saki” – tās ir komunikācijas kartītes, kas palīdz bērniem ar īpašām vajadzībām sazināties, būt sadzirdētiem un saprastiem. Savukārt Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija savu simpātiju balvu piešķīra uzņēmumam “Body&Mind” par ieceri izveidot digitālu palīgu, kas palīdzēs laikus atpazīt pārslodzi, mazināt stresu un rūpētie par savu labsajūtu. Šogad simpātīju balvu piešķīra arī sociālais uzņēmums “Intelekta attīstības centrs” – tā tika iniciatīvai “Skaidra lieta” – 30 dienu izaicinājumam, kas var kļūt par sākumu dzīvei bez alkohola.

Konkursā tika prezentētas vēl šādas sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas: medmāsas Ilzes Niedolas iecere izveidot pieejamu brūču aprūpes pakalpojumu Liepājā un Dienvidkurzemes novadā; labdarības veikals “Tavi draugi” ar ieceri izveidot mobilo labdarības veikalu  –  īpaši aprīkotu treileri, ar kuru doties uz pasākumiem visā Latvijā; dabīgās kosmētikas zīmols “SILMACHY” ar vēlmi paplašināt darbību Igaunijas tirgū.

Konkursu “Tam labam būs augt” jau devīto gadu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Luminor banku ar mērķi veicināt jau esošu sociālo uzņēmumu un jaunu sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstību, kā arī pastāstīt par šīm idejām visai Latvijai. Konkursa norisi atbalsta sociālais uzņēmums – labdarības veikalu tīkls “Otrā elpa”, ziņu medijs Delfi.lv un Attīstības finanšu institūcija “Altum”, līdzfinansējot tā norisi no Eiropas Savienības fondu resursiem – Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.3.3/1/24/I/001 “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai”.

The post Noskaidrotas 2026.gada labākās sociālās uzņēmējdarbības idejas appeared first on Altum.

Pārdošanā tiek virzīti īpašumi, kuri Zemes fonda portfelī atrodas ilgstoši, kā arī zemes īpašumi, kuriem beidzas nomas līgumi vai kuru nomnieki ir atteikušies no nomas attiecību turpināšanas. Pirmie sludinājumi jau publicēti par īpašumiem vairākos Latvijas novados, tostarp Augšdaugavas, Balvu, Bauskas, Cēsu, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils, Krāslavas, Ludzas, Madonas, Ogres, Smiltenes un Tukuma novadā.

Latvijas Zemes fonda vadītāja Ina Alksne: 

“Latvijas Zemes fonda mērķis vienmēr ir bijis veicināt lauksaimniecības zemes saglabāšanu lauksaimnieciskajā darbībā. Mums ir svarīgi, lai zeme, kuru savulaik pārdeva Zemes fondam, ilgtermiņā nonāktu aktīvu lauksaimnieku īpašumā. Tāpēc līdztekus jaunu īpašumu iegādei un iznomāšanai arvien aktīvāk piedāvājam lauksaimniekiem iegādāties arī portfelī esošās zemes.  Pārdošanai pakāpeniski tiks piedāvāti arvien jauni zemes īpašumi visā Latvijā. Vienlaikus fonds turpinās iegādāties lauksaimniecības zemi un nodrošināt reversās nomas iespējas, sniedzot atbalstu lauksaimnieku saimnieciskās darbības attīstībai.”

Latvijas Zemes fonds kopš tā izveides 2015. gadā iegādājies lauksaimniecības zemi, lai nodrošinātu tās pieejamību lauksaimniekiem nomas un reversās nomas veidā. Vienlaikus, fonda portfelim sasniedzot 164,5 miljonus eiro un kopumā ietverot 1860 īpašumus visā Latvijā, aizvien lielāku lomu ieņem arī īpašumu pakāpeniska pārdošana lauksaimniekiem. Šobrīd iegādei pieejami īpašumi  aptuveni 2 līdz 20 hektāru platībā. Ar aktuālajiem piedāvājumiem iespējams iepazīties vietnē: zeme.altum.lv .

“Potenciālie pircēji aicināti savlaicīgi izvērtēt arī īpašumu iegādes finansēšanas iespējas, tostarp ALTUM piedāvātās atbalsta programmas lauksaimniekiem, arī programmu “Mazie aizdevumi lauku teritorijās ar kapitāla atlaidi”, kas klientiem pieejama kopš šā gada septembra,” saka Ina Alksne.

The post ALTUM pārvaldītais Latvijas Zemes fonds aktivizē lauksaimniecības zemes pārdošanu appeared first on Altum.

Foto galerija

GARANTIJAS IEDZĪVOTĀJIEM

 

• Lielāko daļu iedzīvotāju garantiju portfeļa veido mājokļu garantijas – 261,8 milj. € jeb 61%. Tās palīdz ģimenēm ar bērniem, jaunajiem speciālistiem un karavīriem iegādāties mājokli ar atvieglotiem nosacījumiem. Salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn mājokļu garantiju portfelis pieaudzis par 35,9 milj. €.
• Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes garantiju portfelis sasniedzis 106,9 milj. €, gada laikā pieaugot par 24 milj. €.
• Studiju un studējošo kreditēšanas portfelis sasniedzis 57,3 milj. €, kas ir par 12,5 milj. € vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
• Sīkāk par garantijām iedzīvotājiem lasīt šeit.

GARANTIJAS UZŅĒMUMIEM

 

• Individuālās garantijas uzņēmumiem veido 277 milj. € jeb 89% no kopējā uzņēmumu garantiju portfeļa. Salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn to apjoms pieaudzis par 93,7 milj. €.

POPULĀRĀKIE FINANSĒJUMA MĒRĶI

 

 

apgrozāmiem līdzekļiem - 49%

banku garantijām – 22%

investīciju aizdevumiem – 27%

AKTĪVĀKĀS NOZARES

 

 

būvniecība – 23%

apstrādes rūpniecība – 27%

vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 21%

lauksaimniecība un mežsaimniecība – 12%

• Portfeļgarantiju kopējais portfelis sasniedzis 30,4 milj. €, veidojot 10% no uzņēmumu garantiju portfeļa.
• Eksporta kredīta garantiju portfelis sasniedzis 4,2 milj. €. Ar šo garantiju atbalstu līdz 2026. gada 31. augustam klienti veikuši eksporta darījumus 4,3 milj. € apmērā. Visaktīvāk eksporta kredīta garantijas izmanto apstrādes rūpniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi.

JAUNUMI UN AKTUALITĀTES GARANTIJĀS

 

1. No 2026. gada 1. jūlija spēkā ir jauni ALTUM komersantu un lauksaimnieku garantiju cenrāži. Būtiskākās izmaiņas un papildinājumi:

1. Lauksaimnieku garantiju pieteikumiem, kas iesniegti līdz 2026. gada 31. decembrim, garantijas prēmijas likme ir 0%. Tas neattiecas uz kredītsaistību restrukturizācijas garantijām.
2. Komersantu garantijām projektiem austrumu pierobežā – Augšdaugavas, Krāslavas, Balvu, Ludzas un Alūksnes novados – garantijas prēmijas likme līdz 2028. gada 31. decembrim ir 0%.
3. Arī turpmāk 0% garantijas prēmijas likme tiek piemērota komersantu garantijām ilgtspējīgiem projektiem jaunu investīciju projektu īstenošanai.

Sīkāk par aktuālajiem cenrāžiem – komersantu garantiju cenrādis un lauksaimnieku garantiju cenrādis.

2. Paplašinātas komersantu garantiju iespējas biometāna projektiem. Stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas ļauj komersantu garantiju ietvaros atbalstīt arī biometāna ražošanas un uzkrāšanas projektus saskaņā ar GBER atbalstu. Sīkāk lasīt šeit.

3. Lauksaimnieku garantijas turpmāk var piešķirt arī finansētāja restrukturizētiem aizdevumiem. Maksimālais garantijas apmērs šādiem aizdevumiem ir līdz 50% no finansētāja pamatsummas, kopā nepārsniedzot 750 tūkst. € vienam atbalsta saņēmējam.

4. Aktualizēta veidlapa “Apliecinājums kredīta garantijām”. Jaunajā 18. versijā samazināts atbildamo jautājumu apjoms un papildināta apliecinājumu sadaļa, tostarp precizēts atbalstu uzskaitījums un nosacījumi, kā arī finansētāja sniedzamās informācijas apjoms. Līdz 2026. gada 30. septembrim kopā ar garantijas pieteikumiem tiks pieņemta gan iepriekšējā, gan jaunā veidlapa, savukārt no 1. oktobra – tikai jaunā apliecinājuma forma.

5. Paplašināts potenciālo atbalsta saņēmēju loks Uzņēmējdarbības zaļināšanas programmā ar kapitāla atlaidi. No 2026. gada 24. augusta atbalstam var pieteikties arī uzņēmumi Tukuma, Limbažu, Saulkrastu un Ogres novados. Savukārt no 16. novembra, ja programmā vēl būs pieejams finansējums, pieteikumus varēs iesniegt arī MVU Rīgā un Pierīgā, kā arī lielie komersanti visā Latvijā. Sīkāk lasīt šeit.

6. Par 80% samazināta eksporta kredīta garantijas prēmija darījumiem ar Ukrainu. Samazinātā garantijas prēmija tiek piemērota pieteikumiem un iesniegumiem, kas iesniegti no 2026. gada 2. jūlija līdz 31. decembrim.

7. Tuvākajā laikā plānots izsludināt atlases procedūru nākamajai portfeļgarantiju kārtai. Informācija par to būs pieejama ALTUM mājaslapā.

 

The post ALTUM garantiju apskats – 2026. gada 1. pusgads appeared first on Altum.