Šā gada 25. aprīlī veiksim sistēmu uzlabojumus un laikā no plkst. 7:00 līdz 18:00 iespējami traucējumi ALTUM sistēmu darbībā.

Jūsu ALTUM

The post 25. aprīlī iespējami traucējumi ALTUM sistēmu darbībā appeared first on Altum.

Foto galerija

GARANTIJAS IEDZĪVOTĀJIEM

 

No kopējā apjoma (381 milj. €) lielāko daļu veido mājokļu garantijas (244 milj. €), kas pieejamas ģimenēm ar bērniem, jaunajiem speciālistiem un NBS karavīriem. Papildus daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti pieejamas arī Balsts subsīdijas.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā portfelis sasniedza 86 milj. €. Šobrīd ir rezervēts viss daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai pieejamais finansējums, ALTUM jaunus projektu pieteikumus šajā programmā nepieņem.

Studiju un studējošo kreditēšanas portfelis sasniedza 51 milj. € (+12 milj. € gadā).

Sīkāk par garantijām iedzīvotājiem lasīt šeit.

GARANTIJAS UZŅĒMUMIEM

 

2025. gadā komersantu garantiju portfelis pieauga par 47 milj. €, apliecinot komersantu garantiju pieaugošo nozīmi uzņēmējdarbības attīstībā.

 

0% prēmijas likme turpināja veicināt individuālo kredīta garantiju pieprasījumu, nodrošinot valsts atbalsta programmu pieejamību, palīdzot uzņēmumiem piesaistīt finansējumu, kā arī veicinot investīcijas un stimulējot ekonomikas izaugsmi.

POPULĀRĀKIE IZMANTOŠANAS MĒRĶI

 

 

apgrozāmiem līdzekļiem - 48%

banku garantijām – 26%

investīciju aizdevumiem – 22%

AKTĪVĀKĀS NOZARES

 

 

būvniecība – 24%

apstrādes rūpniecība – 22%

vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 23%

lauksaimniecība un mežsaimniecība – 12%

Turpinājām atbalstīt eksportētājus ar eksporta kredīta garantijām, kas sedz pircēju maksātnespējas, nemaksāšanas un maksājumu kavējumu riskus, t.sk. darījumos ar Ukrainu. Kopējais eksporta kredīta garantiju portfelis 2025. gada beigās – 4 milj. €.

JAUNUMI UN AKTUALITĀTES GARANTIJĀS

 

Jaunas atbalsta programmas ar kapitāla atlaidi:

 

No 12.2025. – uzsākta atbalsta pieteikumu pieņemšana investīcijām biometāna ražošanā un centralizētā siltumapgādē ( šobrīd jauni atbalsta pieteikumi vairs netiek pieņemti, uzņēmumi, kas kvalificējās programmai, projektu īstenošanai var piesaistīt garantiju ar kapitāla atlaidi finansētāja aizdevumam). Plašāka informācija ALTUM mājaslapā: Biometāna ražošana, Centralizētā siltumapgāde).

No 03.2026. – uzsākta atbalsta pieteikumu pieņemšana MVU investīcijām uzņēmējdarbības zaļināšanai reģionos. Atbalstam var pieteikt projektus, kas paredz emisijas ietaupījumu vai primārās enerģijas ietaupījumu ≥20% ,vai projekta ietvaros tiks aizstāts enerģijas galapatēriņš ar atjaunojamiem energoresursiem, (ar nosacījumiem var iepazīties šeit); programma atvērta līdz finansējuma izlietojumam. Projektu īstenošanai var piesaistīt garantiju ar kapitāla atlaidi finansētāja aizdevumam;

 

Turpinām piedāvāt garantijas militāriem projektiem drošības un aizsardzības jomā (projektiem ar LR Aizsardzības ministrijas atzinumu netiek piemēroti de minimis vai GBER atbalsta nosacījumi).

 

2025. gada nogalē ieviesta jauna MVU statusa deklarācijas Excel forma, kas vienkāršo grupas statusa noteikšanu.

The post ALTUM garantiju apskats – 2025. gada 4. ceturksnis appeared first on Altum.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes jomā Latvijā šobrīd jūtams skaidrs pavērsiens. Ilgu laiku daudzas  mājas it kā mīņājās uz starta līnijas – analizēja izmaksas, vērtēja riskus un vilcinājās pieņemt lēmumu par mājas atjaunošanu. Taču, mainoties apstākļiem, – pieaugot energoresursu cenu svārstībām, mājām arvien novecojot un kļūstot skaidrākiem valsts atbalsta instrumentiem, starta līniju vienlaikus šķērsojušas ļoti daudzas mājas.

To spilgti parāda arī ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas. Finansējums līdz šim jaunākajā programmā ir 173 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, un tas ar iesniegtajiem projektiem tika rezervēts ļoti īsā laikā – sešās nedēļās. Tā ir būtiska atšķirība, ja raugāmies dažus gadus atpakaļ, kad iedzīvotājus vajadzēja pārliecināt un pierunāt par nepieciešamību siltināt māju. Pirmajā ALTUM īstenotajā programmā simtais projekts tika iesniegts 2017. gada februārī, proti, pagāja gandrīz gads kopš programmas atvēršanas, turklāt procesa gaitā aptuveni trešā daļa māju no ieceres atteicās. Savukārt jaunākajā simtais projekts tika iesniegts jau programmas atvēršanas dienā! Un māju skaits, kas līdz šim atteicies, ir  vien 3%. Tā ir pilnīgi cita dinamika. Kas ir mainījies?

Mainījusies attieksme pret energoefektivitāti

Energoresursu cenu mainība, izpratne par ēku tehnisko stāvokli un redzami piemēri no jau renovētām mājām ir ļoti mainījusi attieksmi. Vai tas atmaksāsies,  nav iespējams vienoties, vai tam vispār ir jēga – tipiskas bažas iepriekš. Šodien  daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji redz un  saprot renovācijas ieguvumus  –  zemāki apkures rēķini, lielāks komforts, augstāka īpašuma vērtība un citi. Tikpat svarīga ir ēku tehniskā drošība un kvalitāte – inženiertīkli, ventilācija, elektroinstalācijas. Tāpēc arvien biežāk dzirdams nevis jautājums “vai mums vajag renovāciju?”, bet “kad mēs to darīsim?”.

Pieaugušas būvniecības izmaksas un pieeja renovācijas procesam

Šajā periodā mājas arvien novecoja, to stāvoklis turpināja pasliktināties, kas atspoguļojas arī renovācijas projektu tāmēs. Māju iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas veikt nevis tikai uzlabojumus, kas tiešā veidā uzlabo energoefektivitāti, bet  arī pasākumus, kas uzlabo mājas ilgtspēju, līdz ar to būtībā mājā tiek veikta kompleksa ēkas renovācija.  Vienlaikus renovācijas projektu izmaksas pēdējos gados ir būtiski palielinājušās lielākoties būvniecības izmaksu kāpuma dēļ.

Salīdzinot līdzvērtīgas mājas ar 32 līdz 36 dzīvokļiem redzams, ka vidējās projekta izmaksas desmit gadu laikā ir dubultojušās un vidējais renovācijas projekta apjoms šobrīd sasniedz ap 1,1 miljoniem eiro pretstatā vidēji 530 tūkstošiem eiro desmit gadus atpakaļ. Izmaksas uz kvadrātmetru šajā posmā ir augušas no vidēji 293 eiro uz vidēji 470 līdz 609 eiro atkarībā no fasādes atjaunošanas veida.

Projekti tiek pabeigti īsākā laika posmā

Līdz ar katru jaunu valsts atbalsta programmu māju atjaunošanas process tiek pilnveidots un arī projekta īstenošanas termiņš no idejas līdz faktiskam un baudāmam rezultātam ir saīsinājies. Lai arī programmas nevar salīdzināt viens pret vienu, programmā, kas tika uzsākta pirms desmit gadiem, bija projekti, kuru īstenošana iestiepās vairākos gados, atsevišķos gadījumos pat līdz pieciem gadiem. Jaunajā programmā, kuru atvērām pirms gada, ir projekti, kuri pieteikumus iesniedza aprīlī, bet līgumu ar būvnieku parakstīja tā paša gada vasaras beigās, un būvdarbus pabeigs šovasar.  Šis temps lielā mērā ir saistīts ar to, ka programmā ar iesniegto pieteikumu māja finansējumu sev varēja rezervēt uz deviņiem vai 18 mēnešiem, atkarībā no projekta gatavības pakāpes. Šajā termiņā mājai jāizvēlas būvnieks un finansētājs (komercbanka vai ALTUM), jānobalso un jāiesniedz pieteikums ALTUM, lai saņemtu gala lēmumu par kapitāla atlaides un garantijas vai aizdevuma piešķiršanu. Tas nozīmē – ja māja, kurai šobrīd rezervēta programmas nauda, šos darbus neizdara laikā, finansējums “pāries” pie nākamās mājas rindā.

Biežāk aizņemas ALTUM

Atbalsta programmas dāvinājuma veidā mājai sedz līdz  50 % no projekta attiecināmajām izmaksām. Praksē tas nozīmē, ka sākumā māja aizņemas visu projektam nepieciešamo summu, un pēc projekta pabeigšanas, kad sasniegts energoefektivitātes ietaupījuma mērķis, dāvinājums tiek novirzīts kredīta daļējai dzēšanai. Tas ļauj samazināt arī ikmēneša maksājumus par aizdevumu. Mājas iedzīvotājiem sākumā visa summa jāaizņemas bankā vai, ja tas nav iespējams, ir iespēja saņemt ALTUM aizdevumu ar fiksētu likmi. Šobrīd proporcija ir 80/20, kur vairums māju aizdevumu piesaista no ALTUM. Arī šī proporcija gadu gaitā ir mainījusies. Pirms desmit gadiem tā bija aptuveni 40/60 par labu banku aizdevumiem.

Reģioni rāda tempu

Māju energoefektivitātes uzlabošanā  reģioni vienmēr bijuši aktīvi. Mazākās pilsētās iedzīvotāji bieži vien spēj ātrāk vienoties par kopīgu lēmumu, turklāt daudzās pašvaldībās renovācija ir izvirzīta kā viena no prioritātēm. Arī galvaspilsēta ir kļuvusi aktīvāka – jaunajā programmā 44% projektu ir no Rīgas.  Aktīvāka ir arī Latgale, lielā mērā pateicoties jaunākās programmas noteikumiem, kur šim reģionam atviegloti nosacījumi – teju 20 % no jaunās programmas pieteikumiem ir no Latgales, pretstatā trīs līdz četru procentu īpatsvaram iepriekšējos ES fondu programmu periodos.

Reģionu aktivitātē liels nopelns ir pašvaldībām, kas piedāvā skaidru, saprotamu un ilgstošu atbalstu. Svarīgs faktors ir arī iedzīvotāju uzticēšanās pašvaldības mājokļu apsaimniekotājam. Turklāt reģionos apkures izmaksu īpatsvars mājsaimniecību budžetā bieži ir lielāks, tāpēc renovācijas ieguvumi ir īpaši jūtami. Reģionu griezumā jaunākajā programmā līderos ir Pierīga un Rīga, tad seko Vidzeme.

Pieprasījums pēc finansējuma māju atjaunošanai apliecina, ka interese par daudzdzīvokļu māju atjaunošanu Latvijā ir sasniegusi jaunu līmeni. No piesardzīgas izvērtēšanas ir pāriets uz ātru un praktisku rīcību. Tas nozīmē ne tikai ātru pieejamā finansējuma apguvi, bet arī lielāku konkurenci par to.

The post Piecas tendences, kāpēc daudzdzīvokļu māju atjaunošana Latvijā uzņem tempu appeared first on Altum.

“Gada investors” ir kopīga Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācijas (LVCA) iniciatīva, kas aizsākta 2015. gadā. Tās mērķis ir stiprināt investīciju kultūru, izcelt labo praksi un veicināt kapitāla pieejamību Latvijas uzņēmumiem. ALTUM ir viens no pasākuma partneriem, kas notikumu atbalsta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. ALTUM investīciju direktors Ralfs Jānis Punāns pasākumā pasniedza Ilgtspējas balvu, ko saņēma Outlast Fund par ieguldījumu uzņēmumā “Deep Space Energy.

Komentē LatBAN valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns:

“2025. gads ir bijis nozīmīgs ar to, ka plašākā sabiedrībā, ne tikai finanšu profesionāļu vidū, sākusi veidoties izpratne, ka investīcijas jaunuzņēmumos ir aktīvu klase, kura ir jāapsver, veidojot investīciju portfeli. Tā tiešās sekas ir liela interese par LatBAN rīkotajām
apmācībām un biedru skaita pieaugums. Otra ļoti nozīmīga lieta ir sadarbības attīstība starp Baltijas valstu ekosistēmām, kuras līdz šim bija savrupas, kā arī būtisks sadarbības pieaugums pašā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā. Ir radusies skaidra izpratne, ka visiem
ekosistēmu dalībniekiem ir kopīgs mērķis – piesaistīt vairāk kapitāla perspektīvu Baltijas jaunuzņēmumu izaugsmei.”

Ceremonijas laikā tika pasniegtas balvas vairākās kategorijās, izceļot gan liela mēroga institucionālos darījumus, gan privāto investoru devumu jaunuzņēmumu ekosistēmā.

“Gada investors” laureāti:

• Gada investīcija: Accession Capital Partners par darījumu “Project Nest”, kura ietvaros “Agrova International” iegādājās 100% Lielbritānijas uzņēmuma “Sunrise Eggs” kapitāldaļu, būtiski paplašinot Latvijas uzņēmuma darbību Eiropā.

• Gada pārdošana (Exit of the Year): ZGI Capital par iziešanu no uzņēmuma “Echoo Group”, kas tika pārdots starptautiskam tirgus līderim “Nordomatic”, apliecinot Latvijas uzņēmumu spēju veiksmīgi integrēties globālajos tirgos.

• Labākā sindicētā investīcija: ASP Asset Management AIFP par organizēto LatBAN sindicēto investīciju uzņēmumā “Tournated”. Viena gada laikā uzņēmuma vērtība tika palielināta no 3,3 miljoniem eiro līdz 15 miljoniem eiro, kļūstot par vienu no straujāk augošajiem piemēriem Baltijas jaunuzņēmumu vidē.
• Gada biznesa eņģelis: Ansis Spridzāns, kurš aktīvi veidojis sindicētos ieguldījumus un veicinājis investoru sadarbību, koordinējot vairākus darījumus Latvijas jaunuzņēmumos.
• Ilgtspējas balva: Outlast Fund par ieguldījumu uzņēmumā “Deep Space Energy”, kas attīsta inovatīvus enerģijas risinājumus ekstrēmiem apstākļiem un ir guvis starptautisku, tostarp NATO, uzmanību.
• Gada finanšu konsultants: Oaklins Latvia, kas konsultēja vairākus nozīmīgus  darījumus, tostarp “Agrova International” 40 miljonu eiro vērto iegādi Apvienotajā Karalistē.
• Gada juridiskais konsultants: Sorainen par darbu pie lieliem un sarežģītiem darījumiem Baltijas reģionā, tostarp 1,3 miljardu eiro vērtās “Rimi Baltic” iegādes.
• Signet Bankas speciālā balva: Gada institucionālais investors Luminor Asset Management, kas būtiski palielinājis ieguldījumus Latvijas aktīvos, sasniedzot 1,08 miljardu eiro pārvaldīto aktīvu apjomu un demonstrējot nozīmīgu ieguldījumu vietējā kapitāla tirgus attīstībā.
• Porsche Latvija speciālā balva: Uzņēmējs un investors Antons Sapriko, kurš pērn investējis vairāk nekā 20 jaunuzņēmumos Baltijā, aktīvi veicinot reģiona starptautisko izaugsmi.
• Par Gada nozares atbalstītāju kļuva Mārtiņš Mellēns (par aktīvu iesaisti izglītības un apmācību programmās), savukārt Ilgtermiņa nozares atbalstītāja balvu saņēma Kristīne Bērziņa, kas ar savu darbu gadu garumā ir devusi būtisku pienesumu privātā un riska kapitāla nozares attīstībā Latvijā.

Pasākuma ietvaros norisinājās arī augsta līmeņa diskusija par Latvijas investīciju vides attīstību. Valsts un finanšu nozares pārstāvji tajā akcentēja kapitāla pieejamības, eksporta potenciāla un starptautiskās konkurētspējas izšķirošo nozīmi valsts ekonomikas izaugsmē.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs:

“Jau vairāk nekā desmit gadus ALTUM ir nozīmīgs Latvijas iespējkapitāla ekosistēmas attīstības virzītājspēks, fokusējoties uz nākotnē vērstām investīcijām. Jaunajā ES fondu periodā ALTUM īsteno savas darbības vēsturē lielāko investīciju apjomu šajā industrijā –
ieguldot vairāk nekā 100 miljonus eiro, par kuriem sagaidām veselīgu konkurenci un augstu interesi no uzņēmējiem.”

Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs:

“Signet Banka 2025. gadu noslēdz ar vēsturiski labākajiem finanšu rezultātiem, kas mums dod iespēju vēl aktīvāk iesaistīties Latvijas iespējkapitāla ekosistēmas attīstībā. Redzam savu lomu ne tikai finansējuma nodrošināšanā, bet arī investoru un uzņēmēju savienošanā, palīdzot ambicioziem vietējiem uzņēmumiem piesaistīt kapitālu nākotnes biznesa izaugsmei.”

Kā uzsver organizatori, “Gada investors” vēlreiz apliecina, ka Latvijā turpina veidoties arvien spēcīgāka un nobriedušāka investīciju ekosistēma. Tajā veiksmīgi sadarbojas gan privātie un institucionālie investori, gan publiskais sektors, veicinot ne tikai atsevišķu uzņēmumu
izaugsmi, bet arī kopējo tautsaimniecības attīstību.

Pasākums tika organizēts ar uzticamu partneru atbalstu: Porsche Latvija, Signet Banka, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RIGA) un ALTUM, kas notikumu atbalsta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

Papildu informācija: Vairāk par pasākumu un nominācijām: https://www.latban.lv/gadainvestors

The post “Gada investors” ceremonijā godināti Latvijas nozīmīgākie investori un darījumi appeared first on Altum.

Aug kopējie darbības apjomi

2025. gadā ALTUM turpināja augt kā nozīmīgs ekonomikas atbalsta instruments, vienlaikus nodrošinot labus atdeves rādītājus. ALTUM kopējais portfelis pērnā gada deviņos mēnešos sasniedza jaunu vēsturisku atzīmi – 1,5 miljardus eiro, kur lielāko apjomu jeb 628 miljonu veido garantiju portfelis. ALTUM garantijas nodrošina multiplikatora efektu, jo katrs garantētais eiro ļauj bankām izsniegt lielāku apjomu finansējuma. 2025.gada garantiju tendences turpinās arī 2026.gadā: atbalsts atjaunīgo resursu projektiem, militārās nozares projektiem un kapitāldaļu iegādes darījumiem. Sadarbība paplašina finansēšanas iespējas, uzņēmumi var īstenot lielāka mēroga projektus, kas citādi nebūtu iespējami ierobežota nodrošinājuma dēļ. ALTUM portfelī aizdevmi ir par apjomu 621 miljons eiro, 90 miljoni – ieguldījumi riska kapitāla fondos un vēl 158 miljoni – Zemes fonda portfelis. ALTUM portfelis pēc apjoma ir pieaudzis par 266 miljoniem eiro, bet pēc projektu skaita – par vairāk nekā 3600 projektiem jeb 9,5 %.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs:

“2025.gadā ALTUM turpināja ļoti aktīvu kreditēšanu, ko apliecina jauno darījumu apjoms – tas ir gandrīz par trešdaļu lielāks nekā 2024.gadā, kopējam portfeļa apjomam gada laikā pieaugot par 266 miljoniem eiro. 2025.gada laikā kredītportfeļa apjoms ir sasniedzis garantiju instrumentu portfeļa apjomu. Kreditēšanas programmās īpaši jāizceļ aktivitāte ES Atveseļošanas fonda līdzfinansētās programmās uzņēmumu energoefektivitātei un digitalizācijai, kā arī daudzdzīvokļu māju energoefektivitātei un zemas īres namu būvniecībai. Šajās programmās jaunajos darījumos izsniegti gandrīz 100 miljoni eiro. MVU segmentā papildus tika izsniegti 100 miljoni eiro, kur ievērojama daļa – 46 miljoni eiro – ir Lielo investīciju aizdevumi. Arī garantiju portfelis aizvadītajā gadā ir audzis, jauno darījumu apjomam palielinoties par 40% salīdzinot ar gadu iepriekš.”

ALTUM aktīvi īstenoja vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tostarp īpašu uzmanību pievēršot reģionu attīstībai.

Augsta uzticība – jau desmito gadu pēc kārtas

2026. gada 30. janvārī starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Ratings publicēja ALTUM aktualizēto kredītspējas novērtējumu (ilgtermiņa kredītreitings Baa1 ar stabilu perspektīvas novērtējumu, īstermiņa reitings Prime-2 ). Tas apliecina ALTUM finanšu stratēģijas ilgtspēju un efektīvu risku pārvaldības sistēmu.
ALTUM pirmoreiz saņēma Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 2017. gadā, un tas joprojām ir viens no augstākajiem starp Latvijas kapitālsabiedrībām piešķirtajiem reitingiem. Augstais investīciju līmeņa reitings nodrošina ALTUM iespēju efektīvi strādāt ar investoriem un piesaistīt finansējumu finanšu tirgos Latvijas tautsaimniecībai būtisku projektu īstenošanai.
Pērnā gada maijā ALTUM veiksmīgi emitēja piecu gadu obligācijas par kopējo summu 70 miljoni eiro. Šī bija pirmā emisija ALTUM ceturtajā obligāciju programmā, kuras kopējais apjoms ir 120 miljoni eiro.

Fokusā – arī reģionu attīstība

Virkne īpašu programmu un piedāvājumu ir paredzēti tieši reģionu uzņēmējdarbības un iedzīvotāju atbalstam. No visa 2025. gadā piešķirtā finansējuma aptuveni 65 % ir nonākuši tieši Latvijas reģionos.

Lai mazinātu ģeogrāfiskos šķēršļus mājokļu iegādei reģionos, kur līdz šim hipotekārā kreditēšana bijusi ierobežota, aizvadītā gada oktobrī ALTUM pirmo reizi uzsāka programmu mājokļu aizdevumiem reģionos. Aizdevumi ir pieejami tikai mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas teritorijām, un aizdevuma maksimālā summa ir līdz 74 tūkstošiem eiro. Programma darbosies līdz 2029. gada beigām un tās apjoms ir līdz 105 miljoniem eiro. Programmas nolūks ir paplašināt kreditēšanas ģeogrāfiju reģionos, kur komercbanku aktivitāte līdz šim bijusi zemāka tirgus apjoma un augstāku risku dēļ. ALTUM šajā programmā uzņemas augstāku risku, radot precedentus nākotnes darījumiem un veidojot tirgus praksi, kas nākotnē ļaus aktīvāk iesaistīties arī komercbankām. Programmas pirmajā mēnesī iedzīvotāju interese bija liela – tika saņemti vairāk nekā 100 aizdevumu pieteikumi.

Augošs pieprasījums ir arī ALTUM izveidotajam piedāvājumam reģionos, kas ļauj aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro piešķirt ar samazinātām nodrošinājuma prasībām. Dati liecina, ka šis ir īpaši aktuāls piedāvājums uzņēmējiem reģionos – aptuveni 70 % no darījumiem ir ārpus Rīgas, un vidējā pieprasītā aizdevuma summa ir 34 tūkstoši eiro. Kopumā saņemti aizdevumu pieteikumi par vairāk nekā 75 miljoniem eiro, iezīmējot nemainīgi augošu pieprasījumu kopš nodrošinājuma atvieglojumu ieviešanas 2024. gada sākumā.
Paplašinot atbalstu reģionu uzņēmumiem, 2026. gada martā uzsākta jauna atbalsta programma uzņēmējdarbības zaļināšanai . Tās ietvaros 41.5 miljoni eiro no Eiropas Savienības Taisnīgas pārkārtošanas fonda paredzēti tieši reģionos strādājošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jaunās programmas galvenie atbalsta virzieni ir divi – energoefektivitātes uzlabošana ēkās un iekārtās, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošana pašpatēriņam (elektroenerģija, biogāze, ūdeņradis). Trešā atbalsta joma paredz jaunu produktu un procesu izstrādi, ja tie būtiski samazina resursu patēriņu un CO₂ emisijas.

Jaunas iniciatīvas uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam

Pērn aprīlī Ekonomikas ministrija un ALTUM uzsāka jaunu Eiropas Savienības fondu programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, kas uzreiz guva lielu atsaucību – finansējums tika ātri pilnībā rezervēts. Šobrīd darbi jau uzsākti 60 projektos, bet vēl vismaz 50 plāno sākt būvniecību šogad. Papildus programma atbalsta 10 pilotprojektus, kuros tiek izmantoti koka karkasa paneļi. Kopējais publiskais finansējums ir 173 miljoni eiro, un līdz 2029. gada beigām plānots atjaunot vairāk nekā 300 daudzdzīvokļu mājas visā Latvijā.
ALTUM sadarbībā ar Lietuvas attīstības banku ILTE pērn izveidoja Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “1 Asset Management”, kas ir pirmā šāda veida iniciatīva reģionā. Ar sākotnējo kapitālu vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā fonds sniedz ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO). ALTUM fondā ieguldīja 20 miljonus eiro, savukārt ILTE – 18,8 miljonus eiro.

ALTUM līdzfinansētais iespējkapitāla fonds “FlyCap” pērn oktobrī uzsāka uzņēmumu finansēšanu, piesaistot arī Latvijas pensiju pārvaldnieku investīcijas. Sākotnējais fonda apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas valstu uzņēmumos. “FlyCap” plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.
2025. gadā ALTUM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru atklāja Lielo investīciju programmas ceturto atlases kārtu. Programmas kopējais finansējums ir 67 miljoni eiro, un tās mērķis ir atbalstīt nozīmīgu investīciju projektu īstenošanu ar valsts finansējumu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam.

Eiropas Investīciju fonds un ALTUM 2025. gadā noslēdza jaunu līgumu, pateicoties kuram studiju kredīti ir pieejamāki tūkstošiem Latvijas studentu. Ar Eiropas Savienības programmas “InvestEU” atbalstu šī iniciatīva līdz 2029. gadam nodrošinās finansējumu līdz pat 66 miljoniem eiro, tādējādi atbalstot aptuveni 8800 studentu.

Pērnā gada nogalē ALTUM ieviesa divas jaunas atbalsta programmas – centralizētai siltumapgādei un biometāna ražošanai. Abu programmu kopējais pieejamais finansējums sasniedz 77,3 miljonus eiro, tostarp 21,5 miljonus eiro biometāna ražošanas un transportēšanas veicināšanai un 55,8 miljonus eiro siltumapgādes infrastruktūras modernizācijai. Atbalsts tiek sniegts kombinētā finanšu instrumenta veidā – ALTUM aizdevums ar kapitāla atlaidi vai bankas aizdevums ar ALTUM garantiju un kapitāla atlaidi.

Atveseļošanas fonda programmas nes redzamus rezultātus

Ar ALTUM atbalstu Latvijas reģionos šobrīd tiek būvēti jau vairāk nekā 600 dzīvokļi, un to skaits turpina pieaugt ar katru jaunu apstiprināto projektu Atveseļošanas fonda līdzfinansētajā īres namu programmā. Šī programma ir iekustinājusi ilgi gaidīto pieejamu īres maksas mājokļu izveidi reģionos. Šobrīd ir parakstīti līgumi par īres namu būvniecību desmit pašvaldībās: Valmierā, Bauskā, Jelgavā, Tukuma novada Sēmes pagastā, Ventspilī, Cēsīs, Alūksnē, Smiltenē, Ādažu novada Kadagas pagastā un Liepājā, kur paredzēta 140 dzīvokļu izbūve. Pirmās mājas jau nodotas ekspluatācijā Valmierā un Jelgavā.

2026. gadā tika noslēgta pieteikumu pieņemšana, kas notika 12. kārtās Atveseļošanas fonda uzņēmumu energoefektivitātes programmā. Projektus programmas dalībnieki varēs realizēt līdz 2029. gadam. Šā gada februāra vidū ALTUM bija parakstījis teju 600 līgumu, un gaidāma vēl aptuveni 50 līgumu noslēgšana. Uzņēmumi aktīvi investējuši saules paneļu, siltumsūkņu, biomasas apkures katlu ierīkošanā, lai ražotu enerģiju pašpatēriņam.

2026. gadā gaidāmas jaunas programmas

Šogad ALTUM plāno nodrošināt portfeļa pieaugumu un efektīvu darbību, turpinot valsts atbalsta programmas, kā arī uzsākot jaunas. Top fonds “Izaugsmei un aizsardzībai” sadarbībā ar privātiem fondu pārvaldniekiem, kura plānotais apjoms būs 100 miljoni eiro ar iespēju to palielināt. Fonda mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu attīstību, inovācijas un ekonomikas noturību, ieguldot akciju kapitālā Latvijas uzņēmumos, tostarp aizsardzības nozares uzņēmumos un infrastruktūras un publiskās privātās partnerības projektos.
Tāpat izstrādes procesā ir atbalsta programma “ReARM” rūpniecisko spēju uzlabošanai. Tas būs atbalsts militāru vai divējāda lietojuma produktu ieviešanai un komercializācijai, tai skaitā ar projekta ieviešanu saistītās infrastruktūras izbūvei. Paredzēts, ka Aizsardzības ministrija sniegs atzinumu par produkta atbilstību būtiskām drošības interesēm. Patlaban turpinās darbs pie programmas nosacījumu izstrādes.

Zemes fonds turpinājis izaugsmi

Latvijas Zemes Fonda īpašumu skaits uz 2025.gadā sasniedza 1780, ar 156, miljonus lielu eiro portfeli. Fonda pārvaldībā ir nepilni 34 tūkstoši hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no tiem gandrīz visi ir iznomāti, tostarp 433 darījumi noslēgti, izmantojot reverso nomu. Reversās nomas darījumi fonda portfelī veido aptuveni ceturto daļu, kas ļauj zemniekiem pārdot zemi fondam un turpināt to lietot uz nomas noteikumiem, savukārt pēc pieciem gadiem atpirkt par īpašuma pārdošanas brīdī fiksēto īpašuma tirgus cenu. Papildus ar fonda aktīvu iesaisti ir iegādāti, sakopti un atdoti lauksaimniecībā ilgstoši nekopti īpašumi vairāk nekā 700 hektāru platībā. ALTUM vairāku gadu garumā ir sekmīgi sadarbojies ar Zemkopības ministriju, veicot un iniciējot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, tostarp stiprinot ALTUM kā LZF pārvaldītāja lomu lauksaimniecībā izmantojamās zemes darījumu tirgū. Ir veiktas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, palielinot Zemes fonda iespējas aizņemties finansējumu no Valsts kases. Lielākā fonda darījumu aktivitāte līdz šim ir novērota Kurzemes reģionā – 23% un Zemgales reģions – arī 23% . Tiem seko Vidzemes reģions – 21%,, Latgales reģions – 19% (6410 hektāru platībā) un Rīgas reģions – 14%.

Sociālā uzņēmējdarbība

Altum sadarbībā ar Labklājības ministriju 2024. gada vidū uzsāka jauno Sociālās uzņēmējdarbības grantu atbalsta programmu, kuras mērķis ir veicināt sociālo uzņēmumu attīstību un atbalstīt uzņēmumus ar pozitīvu sociālo ietekmi. Programmas sākotnējais budžets bija 7 miljoni eiro, kas paredzēti sociālo uzņēmumu biznesa plānu īstenošanai. Ņemot vērā sociālo uzņēmumu lielo interesi un pieteikumu apjomu, 2025. gada nogalē programmai tika piešķirts papildu finansējums 3 miljonu eiro apmērā, palielinot kopējo atbalsta fondu līdz 10 miljoniem eiro. Kopš jaunās  programmas atvēršanas ALTUM ir saņēmis 165 grantu pieteikumus, no kuriem noslēgti 101 granta līgums par aptuveni 5,6 miljoniem eiro. Sociālajiem uzņēmumiem jau izmaksāti aptuveni 2,9 miljoni eiro granta finansējuma. 

Sociālie uzņēmumi, kas saņem atbalstu, pārstāv visu Latviju. SU2 grantu programma būtiski veicina sociālo uzņēmumu spēju īstenot savas biznesa idejas un sociālos mērķus. Atbalstītie uzņēmumi ne tikai sniedz ekonomisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, bet arī uzlabo sabiedrības labklājību, radot darba vietas un sniedzot pakalpojumus dažādām sociālajām grupām.

The post No uzņēmējiem līdz iedzīvotājiem: ALTUM paplašina atbalstu visā Latvijā appeared first on Altum.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:

“Programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā, viedas energovadības un atjaunīgo energoresursu izmantošanā rūpniecībā un citos saimnieciskās darbības sektoros, kā arī sekmēt pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skartajos reģionos.”

Trīs atbalsta virzieni un fokuss uz reģioniem 

Jaunajā programmā atbalsts paredzēts trīs projektu veidiem – energoefektivitātes uzlabošanai ēkās un iekārtās, atjaunīgās enerģijas ražošanai pašpatēriņam, kā arī jaunu produktu un procesu izstrādei, ja tie būtiski samazina resursu patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. 

Atbalsts, kas nodrošināts no Eiropas Savienības Taisnīgas pārkārtošanās fonda,  paredzēts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas īsteno projektu Vidzemes, Kurzemes, Zemgales vai Latgales reģionos. Finansējums pieejams uzņēmumiem, kuru projekti tiek realizēti ārpus Rīgas un Jūrmalas, kā arī ārpus Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Tukuma, Ogres, Saulkrastu un Limbažu novadiem.  

Kapitāla atlaide veicina projekta atmaksāšanos 

Finansējums programmā būs pieejams aizdevuma vai garantijas ar kapitāla atlaidi veidā. Kapitāla atlaides apmērs būs līdz 30% no attiecināmo izmaksu aizdevuma summas. Kapitāla atlaide tiks novirzīta aizdevuma pamatsummas dzēšanai pēc projekta pabeigšanas, uzņēmumam projekta īstenošanā sasniedzot vismaz 20% primārās enerģijas ietaupījumu energoefektivitātes paaugstināšanas projektos vai 80% saražotās atjaunīgās enerģijas, izmantojot pašpatēriņam atjaunojamo energoresursu projektos, vai nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu jaunu produktu vai procesu izstrādes projektos. Aizdevuma maksimālā summa ir 10 miljoni eiro, savukārt kapitāla atlaides maksimālais apjoms ir līdz 3 miljoniem eiro. ALTUM aizdevuma maksimālais termiņš ir līdz 20 gadiem.  

Uzņēmumi programmas investīcijām var izmantot arī komercbanku aizdevumus, tiem nodrošinājumā piesaistot ALTUM garantiju līdz 80% no aizdevuma attiecināmajām izmaksām. Garantijas likme pirmos piecus gadus ir 0%.  

Kapitāla atlaide ir aizdevuma pamatsummas pilnīgs vai daļējs samazinājums, ko ALTUM piemēros pēc projekta pabeigšanas un projektā pieteikto mērķu un rādītāju sasniegšanas. Kapitāla atlaide paātrina projekta investīciju atmaksāšanos, kas ir būtisks ieguvums ikvienā projektā. 

Līga Mellēna, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes vadītāja:

“Šī programma būs atvērta bez pārtraukumiem, kamēr vien būs pieejams finansējums. Kā ikvienā programmā, arī šajā pirms pieteikšanās uzņēmumam jāveic sagatavošanās darbi. Galvenais no tiem ir energoaudits ēkām, iekārtām vai procesiem, kurus plāno pieteikt atbalstam. Energoaudits ir ceļa karte, kas palīdz uzņēmumam novērtēt enerģijas un finanšu ietaupījumu projektā, un tas ir dokuments, pēc kura arī ALTUM vērtēs projekta atbilstību programmai. Šīs programmas princips ir nevis konkurss, bet “kas pirmais nāk, pirmais saņem”, tāpēc aicinu uzņēmumus savlaicīgi gatavoties un iesniegt ALTUM augstas gatavības projektus. Kā rāda pieredze iepriekšējā energoefektivitātes uzlabošanas programmā – tie, kas investīcijas īstenoja agrāk, ātrāk arī ieguva ietaupījumus savā energobilancē un naudas plūsmā.” 

Interesenti aicināti 11.martā plkst. 11 piedalīties ALTUM rīkotā vebinārā, kurā būs iespējams uzzināt vairāk par atbalsta instrumentiem un uzdot sev interesējošos jautājumus ALTUM speciālistiem. Plašāka informācija pieejama: https://www.altum.lv/11-marta-aicinam-uz-vebinaru-par-jauno-atbalsta-programmu-uznemumu-zalinasanai/

Programmas nosacījumi noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 155 “Atbalsta programmas noteikumi uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunīgo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai”. 

The post Uzņēmējiem reģionos ALTUM pieejama jauna atbalsta programma uzņēmuma zaļināšanai un energoefektivitātes celšanai; Programmas kopējais apjoms – 41,5 miljoni eiro appeared first on Altum.

Ja vēlies uzzināt vairāk, piesakies vebināram un uzdod sev interesējošos  jautājumus:

https://events.teams.microsoft.com/event/5ac7c27a-69ab-465d-906f-56563a962ca2@61f715dd-67a8-4787-a472-52a3449f46bc

Par biznesa finansēšanu stāstīs:

• Līga Mellēna, ALTUM, energoefektivitātes finansēšanas vadītāja (liga.mellena@altum.lv)

• Arnis Dzalbs, ALTUM, energoefektivitātes eksperts (arnis.dzalbs@altum.lv)

Ja plāno:

• Uzlabot ēku, iekārtu un procesu energoefektivitāti
• Ražot un uzkrāt atjaunīgo enerģiju pašpatēriņam
• Samazināt emisijas produktos un procesos

Piesakies Eiropas atbalstam ar kapitāla atlaidi!

Aizdevums

• Līdz 10 milj. €
• Līdz 20 gadiem
• Kapitāla atlaide līdz 30% no aizdevuma summas

Garantija

• Līdz 80% no aizdevuma
• 0% garantijas likme pirmajos 5 gados

Projektu atbalsta #ESfondi @EiropasKomisija @EkonomikasMinistrija un @AltumLV

The post 11.martā aicinām uz vebināru par jauno atbalsta programmu uzņēmumu zaļināšanai appeared first on Altum.

Diskusijā piedalīsies ALTUM no ES fondu līdzekļiem līdzfinansēto iespējkapitālu fondu pārvaldnieki:

• Matīss Neimanis, iespējkapitāla fonda “Buildit VC” partneris un vadītājs,
• Laima Tropa, iespējkapitāla fonda “Outlast Fund” operatīvā darba vadītāja,
• Arta Abāšina, iespējkapitāla fonda “BADideas.fund” vadītāja.

Sesijas pirmajā daļā fondi iepazīstinās ar sevi, bet turpinājumā sekos “Darījumu virtuve” jeb moderatora Mārtiņa Kapzema vadīta diskusija, kurā fondu pārstāvji atbildēs uz jautājumiem par to, kas jaunuzņēmumiem palīdz sekmīgi nonākt līdz investīcijām.

 Sesijas otrajā daļā  par naudas pieejamību jaunuzņēmumiem runās:

• Viktors Valainis, ekonomikas ministrs,
• Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs,
• Agnese Kalniņa, Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācijas (LVCA) izpilddirektore.

ALTUM ir ieviesis jaunās paaudzes iespējkapitāla fondus – konkursa kārtībā izvēloties trīs agrīnās stadijas un vienu izaugsmes stadijas fondu pārvaldnieku, kas turpmākajos gados uzņēmumu attīstībā kopumā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro. ALTUM kā galvenais investors šajos fondos iegulda aptuveni 80 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, savukārt vairāk nekā 20 miljonus eiro nodrošina paši fondu pārvaldnieki. Trīs agrīnās stadijas iespējkapitāla fondu pārvaldnieki – “Buildit VC”, “Outlast Fund” un “BADideas.fund” – kopumā ieguldīs 62 miljonus eiro. Savukārt izaugsmes stadijas fondu segmentā fonda pārvaldnieks “Flycap” ieguldīs 41,3 miljonus eiro.

ALTUM diskusija norisināsies Latvijas Universitātes organizētā biznesa iespēju festivāla “Icebreakers’26” ietvaros un notiks 2026. gada 5. martā plkst. 16.40–17.30 Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, Rīgā. Pasākuma “Icebreakers’26” laikā paralēli visas dienas laikā darbosies arī EXPO zona, kurā plkst. 14.30-16.00 būs iespējams satikt un aprunāties arī ar iespējkapitāla fondu “Buildit VC “, “Outlast Fund “ un “BADideas.fund “ pārstāvjiem.

Papildu informācija par diskusiju, tās dalībniekiem, kā arī biznesa iespēju festivālu “Icebreakers’26” pieejama: https://icebreakers.lu.lv/programma/galvena-skatuves-programma/

Ieeja pasākumā, uzrādot ieejas biļeti. Lai saņemtu bezmaksas biļeti, reģistrējies šeit: https://luma.com/st1y51ac

The post ALTUM aicina uz diskusiju! Darījumu virtuve – kā investori patiesībā izvērtē jaunuzņēmumus?  appeared first on Altum.

”

Iepriekšējā pieredze rāda, ka katrs fondā ieguldītais eiro piesaista vairākas reizes lielāku finansējumu uzņēmumiem, radot reālu ekonomisko aktivitāti un jaunas iespējas. Latvijai tas nozīmē plašāku kapitāla pieejamību uzņēmumiem, kas vēlas attīstīties un stiprināt savu darbību ilgtermiņā. Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā publiskais finansējums var darboties kopā ar privāto kapitālu.

”

“BIF 3” piedāvā reģionālo iespēju privātā un riska kapitāla investoriem iegādāties un veidot vadošos uzņēmumus Baltijas valstīs vai finansēt strauju izaugsmi un paplašināšanos, veicot pārrobežu investīcijas. Tā ir spēcīga apņemšanās, ko pauž visas trīs Baltijas valstis un EIF, lai nodrošinātu, ka mūsu reģiona perspektīvākie uzņēmumi var piekļūt izaugsmes kapitālam, kas tiem nepieciešams, lai konkurētu globālajā tirgū.

”

“Baltijas Inovāciju fondi” jau ir pierādījuši savu vērtību konkrētos skaitļos – 52 miljonu eiro investīcijas caur “BIF 1” un “BIF 2” ir veicinājušas vairāk nekā 235 miljonu eiro investīcijas Lietuvas uzņēmumos. Tāpat svarīgs ir kopīgais Baltijas modelis, kas radījis 4,5 reizes lielākās investīcijas uzņēmumos salīdzinājumā ar summu, kas ieguldīta pašos fondos.

The post Eiropas Investīciju Fonds un Baltijas valstis paziņo par 225 miljonu eiro vērtu Baltijas Inovāciju fondu 3 – Latvijas ieguldītājs fondā būs ALTUM appeared first on Altum.

The post Pateicamies aktīvākajiem banku darījumu vadītājiem! appeared first on Altum.