backgroundLayer 1backgroundLayer 1backgroundLayer 1

ALTUM gatava būtiski palielināt valsts atbalsta finansējumu uzņēmumiem

11. Aprīlis 2018

Latvijas uzņēmumu attīstības ieceru īstenošanai tuvākajos trīs gados vajadzēs iespaidīgu finansējumu - apmēram 7 miljardus eiro, liecina ALTUM veiktais pētījums. Tomēr uzņēmējiem finansējuma piesaistē jābūt aktīvākiem nekā līdz šim, pretējā gadījumā teju puse no iecerētā paliks bez finansējuma.

8 bildes Open gallery

Šobrīd naudu attīstībai viskūtrāk meklē mazie un jaunie uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa nemaz nevēršas bankās, lai gan atzīst, ka finansējums tiem ir nepieciešams, liecina attīstības finanšu institūcijas ALTUM veiktais pētījums.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš:

“ALTUM varētu divkāršot izsniegto aizdevumu apmēru, ja pie tā vērstos visi uzņēmumi, kuriem nepieciešams finansējums, bet tiem ir atteikušas bankas, jo ir pārāk jauni vai mazi, ar nepietiekamu pašu kapitālu un nodrošinājumu vai nav prasītā galvojuma. Lielu daļu no banku neatbalstītajiem uzņēmumiem varam finansēt, jo ALTUM ir lielākas iespējas atbalstīt riskantākus projektus. Būtiski, ka bieži uzņēmumiem finansējums nepieciešams jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai, kā arī eksporta veicināšanai, tāpēc īpaši svarīgi ir veicināt finanšu pieejamību."

Apkopojot uzņēmēju prognozes par nepieciešamā finansējuma apmēriem, attīstības ieceru īstenošanai tuvākajos trīs gados tiem vajadzēs apmēram 7 miljardus eiro, liecina ALTUM veiktais pētījums. Vadoties pēc uzņēmēju līdzšinējās pieredzes aizdevumu saņemšanā, var prognozēt, ka bankas ik gadu dažādu iemeslu dēļ nefinansēs apmēram 1,1 miljardu eiro no uzņēmumiem nepieciešamā. Teju trešdaļu no tā varētu finansēt ALTUM, ja uzņēmēji aktīvāk izmantos ALTUM piedāvātās iespējas. Kā liecina pētījums, šobrīd ALTUM finansē 40% no apjoma, ko potenciāli varētu atbalstīt, jo lielākā daļa uzņēmēju nemaz nevēršas pie tā.

Lielākoties nepieciešami nelieli aizdevumi

“Finansējums lielākoties nepieciešams mazā un vidējā sektora uzņēmējiem. Absolūti lielākajai daļai uzņēmumu nepieciešamā finansējuma apmērs nav liels – līdz 150 tūkstošiem eiro. Turklāt 39% uzņēmēju nepieciešams aizdevums līdz 25 tūkstošiem eiro, kas atbilst mikrokredītam,” skaidro R.Bērziņš.

35% uzņēmumu norāda, ka tiem nepieciešams finansējums no 25 līdz 150 tūkstošiem. Par 150 tūkstošiem lielāks finansējums nepieciešams 23% uzņēmumu, no kuriem tikai 3% uzņēmēju norāda, ka vajag finansējumu virs miljons eiro. Liela apjoma finansējums visbiežāk nepieciešams ražojošiem uzņēmumiem.

Dažādu nozaru uzņēmumiem ir atšķirīgi arī aizņemšanās mērķi. Pakalpojumu uzņēmumiem finansējumu visbiežāk vajag jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai (55%), ražošanas nozari pārstāvošajiem uzņēmumiem – pamatlīdzekļiem (77%), būvniekiem  – apgrozāmajiem līdzekļiem (58%). Savukārt aizdevuma ņemšana eksporta veicināšanai ražošanas nozari pārstāvošajiem uzņēmumiem ir aktuālāka nekā citiem.

Jo aktīvāk meklē, jo lielākas iespējas saņemt

Uzņēmēji atzīst, ka pēdējo trīs gadu laikā ārējais finansējums bijis nepieciešams katram otrajam jeb 50% uzņēmēju, savukārt to saņēmuši ir 33% jeb katrs trešais uzņēmums.

Visbiežāk banku un līzinga sabiedrību finansējumu saņēmuši uzņēmumi, kas pārstāv ražošanas nozari, strādā vairāk nekā 5 gadus, tiem ir daudz darbinieku un liels apgrozījums.

“Lielie un ražošanas nozari pārstāvošie uzņēmumi ir arī visaktīvākie finansējuma meklētāji, aizdevumu lūdzot vairākās bankās un izvērtējot, kur to saņemt. Savukārt liela daļa mazo un jauno uzņēmumu finansējumu nemaz nemeklē, lai arī atzīst, ka tiem ir nepieciešams aizdevums,” norāda R. Bērziņš.

Ne visi uzņēmēji, kuriem bijis nepieciešams finansējums, to meklēja finanšu iestādēs - par aizdevuma saņemšanas iespējām pie bankām vērsās 57% uzņēmēju.  No tiem lielākā daļa jeb 19% aptaujāto aizdevumu jautāja vienai bankai un tikai 7% uzņēmēju kredīta piedāvājumu lūdza vairāk kā 4 bankās. Lielie uzņēmumi biežāk nekā mazie un jaunie uzņēmumi kredītu jautājuši vairāk nekā vienā bankā.

59% mazo uzņēmumu ar darbinieku skaitu līdz 4 cilvēkiem un 55% uzņēmumu, kas jaunāki par 5 gadiem,  nevērsās nevienā bankā vai līzinga kompānijā, lai interesētos par finansējuma saņemšanas iespējām, kaut arī atzīst, ka aizdevums tiem ir vajadzīgs.

Atteikums no atteikuma atšķiras

Banku atteikums nenozīmē, ka uzņēmumam jāatsakās no iecerēm piesaistīt ārējo finansējumu. Būtiski ir iemesli, kāpēc atteica. Atteikumi, kas nav pamatoti ar uzņēmuma sliktu finanšu situāciju vai bažām par projekta dzīvotspēju, ļauj tomēr piesaistīt nepieciešamo finansējumu citviet. Piemēram, nepietiekams nodrošinājums vai galvojuma trūkums būs šķēršļi banku aizdevuma saņemšanai, kurus tomēr var risināt ar ALTUM finansējuma palīdzību.

Visbiežāk gan uzņēmēji atzīst, ka tieši nepietiekama naudas plūsma ir iemesls bankas atteikumam (33%). Tas būtiski apgrūtina jebkāda finansējuma saņemšanu.

“Uzņēmuma finanšu dati ir pirmais, kam gan bankas, gan ALTUM pievērš uzmanību. Uzlabojot uzņēmuma finanšu situāciju un maksājumu disciplīnu, palielinās iespējas saņemt aizdevumu. Samaksāti nodokļi, laicīga rēķinu un esošo kredītu apmaksa nozīmē arī labākus aizdevuma nosacījumus. Tas ir mājasdarbs, kas uzņēmējiem jāizpilda pirms došanās pie finansētājiem - jāsakārto finanšu un maksājumu jautājumi,” norāda ALTUM valdes priekšsēdētājs.

Par pētījumu

Lai noskaidrotu Latvijas uzņēmumu pieredzi, vajadzības un šķēršļus ārējā finansējuma iegūšanā, attīstības finanšu institūcija ALTUM sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018.gada janvārī veica līdz šim apjomīgāko pētījumu, aptaujājot 2255 Latvijas uzņēmumus. Atbildes sniedza visus Latvijas reģionus pārstāvošu uzņēmumu valdes priekšsēdētāji vai valdes locekļi, direktori un grāmatveži, un, nodrošinot lielāku reprezentativitāti, dati tika svērti pēc nozaru īpatsvara.

 
Visi jaunumi