Savukārt pēc 60 darbdienām, no šā gada 16. novembra, uz atlikušo finansējumu varēs pieteikties MVU, kas strādā Rīgā un Pierīgā, kā arī lielie komersanti visā Latvijā. Kopumā programmas paplašinājumam pieejami papildu 7,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem. Programmas teritoriālais paplašinājums nodrošina plašāku atbalsta pieejamību un sniedz finansējumu projektiem, kas būtiski samazina enerģijas patēriņu un ekspluatācijas izmaksas.

Līga Mellēna, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes vadītāja:

“Programmas nosacījumi veidoti tā, lai uzņēmēji varētu īstenot gan ēku, gan iekārtu modernizācijas projektus, sasniedzot būtisku – vismaz 30 % – enerģijas ietaupījumu. Aicinām uzņēmumus savlaicīgi gatavoties, veicot energoauditu ēkām, iekārtām vai procesiem, kurus plāno pieteikt atbalstam.”

Interesenti aicināti piedalīties ALTUM rīkotajos informatīvajos semināros, kuros būs iespējams uzzināt vairāk par programmas iespējām un nosacījumiem, kā arī uzdot jautājumus ALTUM ekspertiem. Semināri notiks:

• Ogrē – 4. augustā plkst. 10.00, Ogres Centrālajā bibliotēkā, Brīvības ielā 35;
• Tukumā – 5. augustā plkst. 10.00, Tukuma novada pašvaldības telpās, Talsu ielā 4;
• Saulkrastos – 6. augustā plkst. 10.00, Saulkrastu novada pašvaldības telpās, Raiņa ielā 8;
• Limbažos – 6. augustā plkst. 14.00, Limbažu novada bibliotēkā, Parka ielā 23.

Energoefektivitātes projektu īstenošanai uzņēmumiem būs pieejams ALTUM aizdevums attiecināmo izmaksu segšanai līdz 1 miljonam eiro vai ALTUM garantija līdz 80 % no komercbankas aizdevuma attiecināmajām izmaksām, kā arī kapitāla atlaide līdz 30 % no ALTUM aizdevuma vai bankas aizdevuma ar ALTUM garantiju. Kapitāla atlaides kopējais apmērs programmā var sasniegt līdz 300 tūkstošiem eiro vienai saistītu uzņēmumu grupai.

Atbalstam varēs pieteikt projektus, kuros tiek sasniegts vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums. Finansējums paredzēts nedzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai, energopārvaldības sistēmu ieviešanai, esošo iekārtu modernizācijai, energoefektīvāku iekārtu un tehnikas iegādei, atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī komercteritoriju inženiersistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izbūvei, ja tas veicina energoefektivitāti. Finansējums būs pieejams arī ESKO pakalpojumu sniedzējiem, sasniedzot vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu katrā no ESKO objektiem.

Tāpat kā līdz šim, mazo un vidējo uzņēmumu zaļināšanas projektiem visā pārējā Latvijas teritorijā pieejams finansējums no Taisnīgas pārkārtošanās fonda.

Uzņēmējdarbības zaļināšanas programma maziem un vidējiem uzņēmumiem reģionos, kuras kopējais apjoms ir 41,5 miljoni eiro, tika uzsākta šā gada martā, lai veicinātu uzņēmumu investīcijas ilgtspējīgos risinājumos, atjaunīgo energoresursu izmantošanā un energoefektivitātes paaugstināšanā. Programmā turpinās pieteikumu pieņemšana, turklāt no 16. jūlija projektiem, kas tiks īstenoti Austrumu pierobežā, arī zaļināšanas aizdevums pieejams ar 0 % likmi (un nepiemēro EURIBOR) periodā līdz 2029. gada 1. janvārim.

Papildu informācija par programmu

The post ALTUM paplašina uzņēmumu zaļināšanas programmu appeared first on Altum.

Jaunais piedāvājums paredzēts uzņēmumiem novados, kuri saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir ar zemāko IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā un vienlaikus robežojas ar Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu – Krieviju vai Baltkrieviju. Piedāvājums būs spēkā jauniem aizdevumiem, kas pieteikti līdz 2027. gada 30. jūnijam, savukārt bezprocentu periods būs līdz 2029. gada sākumam.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš:

“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, piedāvājot bezprocentu aizdevumus, mēs vēlamies atbalstīt biznesa attīstību Latvijas austrumu reģionos, kuri gan ekonomiski, gan ģeogrāfiski sastopas ar lielākiem izaicinājumiem. Lai saņemtu aizdevumu ar šiem īpašajiem nosacījumiem, uzņēmuma saimnieciskās darbības vietai jāatrodas Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas vai Alūksnes novadā. Apzinoties reģionu attīstības nozīmīgumu, ALTUM mērķtiecīgi veido reģionu izaugsmi veicinošas iniciatīvas, tai skaitā pērn uzsākto mājokļu kreditēšanas programmu reģioniem.” 

Aizdevumi būs pieejami plašam uzņēmumu vajadzību spektram – gan investīcijām, piemēram, ražotņu attīstībai, tirdzniecības projektiem, gan apgrozāmajiem līdzekļiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Atbalsts paredzēts uzņēmumiem, kuru  ražotne, tirdzniecības vieta vai lauksaimniecības zeme atrodas šajos novados, savukārt pakalpojumu sniedzējiem – ja juridiskā adrese attiecīgajā novadā reģistrēta līdz 2026. gada 1. maijam un saimnieciskā darbība un ieguldījumi tiek veikti šajos novados.  Īpašie aizdevuma nosacījumi tiks piemēroti ALTUM starta aizdevumu, mikro aizdevumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aizdevumu, MVU lauksaimniecības aizdevumu, mazo aizdevumu lauku teritorijās un lauksaimnieku apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmās. Piedāvājumu būs iespējams saņemt, ja to pieļauj valsts atbalsta regulējumā noteiktais de minimis limits, t.i., maksimālais valsts atbalsta apmērs, ko viens uzņēmums drīkst saņemt noteiktā periodā saskaņā ar Eiropas Savienības de minimis atbalsta regulējumu, vai arī, ja to pieļauj citu attiecīgajai programmai piemērojamo regulu noteiktā maksimālā atbalsta intensitāte.

The post Lai veicinātu biznesa izaugsmi Latvijas austrumu pierobežā, ALTUM piecos novados sāk piedāvāt bezprocentu aizdevumus appeared first on Altum.

“Gada investors” ir kopīga Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācijas (LVCA) iniciatīva, kas aizsākta 2015. gadā. Tās mērķis ir stiprināt investīciju kultūru, izcelt labo praksi un veicināt kapitāla pieejamību Latvijas uzņēmumiem. ALTUM ir viens no pasākuma partneriem, kas notikumu atbalsta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. ALTUM investīciju direktors Ralfs Jānis Punāns pasākumā pasniedza Ilgtspējas balvu, ko saņēma Outlast Fund par ieguldījumu uzņēmumā “Deep Space Energy.

Komentē LatBAN valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns:

“2025. gads ir bijis nozīmīgs ar to, ka plašākā sabiedrībā, ne tikai finanšu profesionāļu vidū, sākusi veidoties izpratne, ka investīcijas jaunuzņēmumos ir aktīvu klase, kura ir jāapsver, veidojot investīciju portfeli. Tā tiešās sekas ir liela interese par LatBAN rīkotajām
apmācībām un biedru skaita pieaugums. Otra ļoti nozīmīga lieta ir sadarbības attīstība starp Baltijas valstu ekosistēmām, kuras līdz šim bija savrupas, kā arī būtisks sadarbības pieaugums pašā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā. Ir radusies skaidra izpratne, ka visiem
ekosistēmu dalībniekiem ir kopīgs mērķis – piesaistīt vairāk kapitāla perspektīvu Baltijas jaunuzņēmumu izaugsmei.”

Ceremonijas laikā tika pasniegtas balvas vairākās kategorijās, izceļot gan liela mēroga institucionālos darījumus, gan privāto investoru devumu jaunuzņēmumu ekosistēmā.

“Gada investors” laureāti:

• Gada investīcija: Accession Capital Partners par darījumu “Project Nest”, kura ietvaros “Agrova International” iegādājās 100% Lielbritānijas uzņēmuma “Sunrise Eggs” kapitāldaļu, būtiski paplašinot Latvijas uzņēmuma darbību Eiropā.

• Gada pārdošana (Exit of the Year): ZGI Capital par iziešanu no uzņēmuma “Echoo Group”, kas tika pārdots starptautiskam tirgus līderim “Nordomatic”, apliecinot Latvijas uzņēmumu spēju veiksmīgi integrēties globālajos tirgos.

• Labākā sindicētā investīcija: ASP Asset Management AIFP par organizēto LatBAN sindicēto investīciju uzņēmumā “Tournated”. Viena gada laikā uzņēmuma vērtība tika palielināta no 3,3 miljoniem eiro līdz 15 miljoniem eiro, kļūstot par vienu no straujāk augošajiem piemēriem Baltijas jaunuzņēmumu vidē.
• Gada biznesa eņģelis: Ansis Spridzāns, kurš aktīvi veidojis sindicētos ieguldījumus un veicinājis investoru sadarbību, koordinējot vairākus darījumus Latvijas jaunuzņēmumos.
• Ilgtspējas balva: Outlast Fund par ieguldījumu uzņēmumā “Deep Space Energy”, kas attīsta inovatīvus enerģijas risinājumus ekstrēmiem apstākļiem un ir guvis starptautisku, tostarp NATO, uzmanību.
• Gada finanšu konsultants: Oaklins Latvia, kas konsultēja vairākus nozīmīgus  darījumus, tostarp “Agrova International” 40 miljonu eiro vērto iegādi Apvienotajā Karalistē.
• Gada juridiskais konsultants: Sorainen par darbu pie lieliem un sarežģītiem darījumiem Baltijas reģionā, tostarp 1,3 miljardu eiro vērtās “Rimi Baltic” iegādes.
• Signet Bankas speciālā balva: Gada institucionālais investors Luminor Asset Management, kas būtiski palielinājis ieguldījumus Latvijas aktīvos, sasniedzot 1,08 miljardu eiro pārvaldīto aktīvu apjomu un demonstrējot nozīmīgu ieguldījumu vietējā kapitāla tirgus attīstībā.
• Porsche Latvija speciālā balva: Uzņēmējs un investors Antons Sapriko, kurš pērn investējis vairāk nekā 20 jaunuzņēmumos Baltijā, aktīvi veicinot reģiona starptautisko izaugsmi.
• Par Gada nozares atbalstītāju kļuva Mārtiņš Mellēns (par aktīvu iesaisti izglītības un apmācību programmās), savukārt Ilgtermiņa nozares atbalstītāja balvu saņēma Kristīne Bērziņa, kas ar savu darbu gadu garumā ir devusi būtisku pienesumu privātā un riska kapitāla nozares attīstībā Latvijā.

Pasākuma ietvaros norisinājās arī augsta līmeņa diskusija par Latvijas investīciju vides attīstību. Valsts un finanšu nozares pārstāvji tajā akcentēja kapitāla pieejamības, eksporta potenciāla un starptautiskās konkurētspējas izšķirošo nozīmi valsts ekonomikas izaugsmē.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs:

“Jau vairāk nekā desmit gadus ALTUM ir nozīmīgs Latvijas iespējkapitāla ekosistēmas attīstības virzītājspēks, fokusējoties uz nākotnē vērstām investīcijām. Jaunajā ES fondu periodā ALTUM īsteno savas darbības vēsturē lielāko investīciju apjomu šajā industrijā –
ieguldot vairāk nekā 100 miljonus eiro, par kuriem sagaidām veselīgu konkurenci un augstu interesi no uzņēmējiem.”

Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs:

“Signet Banka 2025. gadu noslēdz ar vēsturiski labākajiem finanšu rezultātiem, kas mums dod iespēju vēl aktīvāk iesaistīties Latvijas iespējkapitāla ekosistēmas attīstībā. Redzam savu lomu ne tikai finansējuma nodrošināšanā, bet arī investoru un uzņēmēju savienošanā, palīdzot ambicioziem vietējiem uzņēmumiem piesaistīt kapitālu nākotnes biznesa izaugsmei.”

Kā uzsver organizatori, “Gada investors” vēlreiz apliecina, ka Latvijā turpina veidoties arvien spēcīgāka un nobriedušāka investīciju ekosistēma. Tajā veiksmīgi sadarbojas gan privātie un institucionālie investori, gan publiskais sektors, veicinot ne tikai atsevišķu uzņēmumu
izaugsmi, bet arī kopējo tautsaimniecības attīstību.

Pasākums tika organizēts ar uzticamu partneru atbalstu: Porsche Latvija, Signet Banka, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RIGA) un ALTUM, kas notikumu atbalsta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

Papildu informācija: Vairāk par pasākumu un nominācijām: https://www.latban.lv/gadainvestors

The post “Gada investors” ceremonijā godināti Latvijas nozīmīgākie investori un darījumi appeared first on Altum.

Diskusijā piedalīsies ALTUM no ES fondu līdzekļiem līdzfinansēto iespējkapitālu fondu pārvaldnieki:

• Matīss Neimanis, iespējkapitāla fonda “Buildit VC” partneris un vadītājs,
• Laima Tropa, iespējkapitāla fonda “Outlast Fund” operatīvā darba vadītāja,
• Arta Abāšina, iespējkapitāla fonda “BADideas.fund” vadītāja.

Sesijas pirmajā daļā fondi iepazīstinās ar sevi, bet turpinājumā sekos “Darījumu virtuve” jeb moderatora Mārtiņa Kapzema vadīta diskusija, kurā fondu pārstāvji atbildēs uz jautājumiem par to, kas jaunuzņēmumiem palīdz sekmīgi nonākt līdz investīcijām.

 Sesijas otrajā daļā  par naudas pieejamību jaunuzņēmumiem runās:

• Viktors Valainis, ekonomikas ministrs,
• Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs,
• Agnese Kalniņa, Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācijas (LVCA) izpilddirektore.

ALTUM ir ieviesis jaunās paaudzes iespējkapitāla fondus – konkursa kārtībā izvēloties trīs agrīnās stadijas un vienu izaugsmes stadijas fondu pārvaldnieku, kas turpmākajos gados uzņēmumu attīstībā kopumā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro. ALTUM kā galvenais investors šajos fondos iegulda aptuveni 80 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, savukārt vairāk nekā 20 miljonus eiro nodrošina paši fondu pārvaldnieki. Trīs agrīnās stadijas iespējkapitāla fondu pārvaldnieki – “Buildit VC”, “Outlast Fund” un “BADideas.fund” – kopumā ieguldīs 62 miljonus eiro. Savukārt izaugsmes stadijas fondu segmentā fonda pārvaldnieks “Flycap” ieguldīs 41,3 miljonus eiro.

ALTUM diskusija norisināsies Latvijas Universitātes organizētā biznesa iespēju festivāla “Icebreakers’26” ietvaros un notiks 2026. gada 5. martā plkst. 16.40–17.30 Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, Rīgā. Pasākuma “Icebreakers’26” laikā paralēli visas dienas laikā darbosies arī EXPO zona, kurā plkst. 14.30-16.00 būs iespējams satikt un aprunāties arī ar iespējkapitāla fondu “Buildit VC “, “Outlast Fund “ un “BADideas.fund “ pārstāvjiem.

Papildu informācija par diskusiju, tās dalībniekiem, kā arī biznesa iespēju festivālu “Icebreakers’26” pieejama: https://icebreakers.lu.lv/programma/galvena-skatuves-programma/

Ieeja pasākumā, uzrādot ieejas biļeti. Lai saņemtu bezmaksas biļeti, reģistrējies šeit: https://luma.com/st1y51ac

The post ALTUM aicina uz diskusiju! Darījumu virtuve – kā investori patiesībā izvērtē jaunuzņēmumus?  appeared first on Altum.

”

Abas atbalsta programmas ir būtisks instruments gan valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, gan instruments ilgtspējīgai, pārdomātai un gudrai saimniekošanai savā novadā. Atbalsts sniegs iespēju ne vien modernizēt siltumtrases pašvaldībās, lai mazinātu siltumu zudumus, kas veido daļu no siltumapgādes uzņēmumu izmaksām, bet arī iegūt pašu ražotu enerģiju Latvijā. Tas ir solis pretī drošākai un konkurētspējīgākai ekonomikai. Novembra beigās notikušie informatīvie semināri par atbalsta programmām, apliecināja ka interese ir liela, tādēļ ar nepacietību gaidām pirmos projektu pieteikumus.

”

Ar jaunajiem finanšu instrumentiem mēs būtiski paplašinām uzņēmējiem pieejamās finansēšanas iespējas enerģētikas un aprites ekonomikas projektu īstenošanai. Papildus ES fondu finansējuma ALTUM programmām piesaistīs  vēl 11 miljonus eiro, lai nodrošinātu papildu jaudu tirgus pieprasījumam. Programmas uzņēmējiem piedāvā pievilcīgu finansējuma risinājumu – iespēju dzēst līdz pat 50 % no projekta izmaksām, kas būtiski palielina projekta atmaksāšanos. Būtiski, ka atbalsts paredzēts projektiem, kuri vēl nav uzsākti, kas nozīmē, ka programma fokusēta uz jaunu, atdevi nesošo projektu īstenošanu. Projektiem ir pieejams līdz pat 10 miljonu eiro liels ALTUM aizdevums uz laiku līdz pat 20 gadiem. Uzņēmumiem, kas projekta īstenošanai piesaistīs aizdevumu komercbankā, piedāvāsim garantiju līdz pat 80 % no aizdevuma pamatsummas, kas, atšķirībā no ALTUM aizdevuma, nav ierobežota apmēra ziņā, ar 0 % garantijas prēmiju pirmajos piecos gados.  Šīs ir uzņēmumiem patiesi draudzīgas programmas, un mēs sagaidām kvalitatīvus projektus un veselīgu konkurenci.

Līdz ar svinīgo atklāšanas pasākumu 2025. gada 10. decembrī projektu pieteikumu iesniegšanas “starts” ir sācies. Projektus var iesniegt izvērtēšanai ALTUM līdz brīdim, kamēr pieejams atbalsta programmās paredzētais finansējums.

 

Š.g. rudenī organizētās SKDS aptaujas dati liecina, ka 72 % respondentu dod priekšroku lielākai degvielu ražošanai tepat pašmājās, tādējādi mazinot fosilo degvielu importa atkarību no citām valstīm. Latvija vidēji dienā par fosilo degvielu norēķinās 5-7 miljoniem eiro. Tas ir apliecinājums sabiedrības pieprasījumam pēc vietējiem, ilgtspējīgiem resursiem un nostiprina nepieciešamību attīstīt atjaunīgās degvielas, tostarp biometāna, ražošanu kā vienu no valsts enerģētiskās drošības un konkurētspējas balstiem.

 

Biometāna ražošanas atbalsta programmā varēs saņemt finansējumu, lai  iegādātos biometāna ražošanas iekārtas, izveidotu biometāna uzpildes infrastruktūru un izbūvētu pieslēgumu līdz dabasgāzes apgādes sistēmai, kā arī, lai iegādātos biometāna transportēšanai paredzētos transportlīdzekļus. Atbalstu varēs saņemt kā jauni, tā arī esoši uzņēmumi, kas reģistrējušies Latvijā un darbojas biometāna ražošanā vai biometāna transportēšanas un uzpildes infrastruktūras izveidē.

 

Atbalsta programma darbosies ciešā sinerģijā ar AS “Conexus Baltic Grid” izveidoto Džūkstes biometāna ievades punktu – Latvijā pirmo publisko pieslēguma infrastruktūru, kas ļaus biometāna ražotājiem piegādāt un ievadīt saražoto biometānu valsts gāzes pārvades sistēmā, veicinot tirgus attīstību un atbalsta programmas mērķu sasniegšanu. Apstiprināti kopā četri šādi publiskie ievades punkti, bez Džūkstes, tos plānots attīstīt arī Rēzeknē, Skrundā un Raganā.

 

Savukārt atbalsta programma siltumapgādes jomā  paredz iespēju pašvaldībās būvēt jaunas siltumtrases vai arī modernizēt esošās, kā arī būvēt jaunus vai pārbūvēt esošus siltuma vai aukstuma enerģijas ražošanas avotus, kur ražošanā izmanto atjaunīgos vai bezemisiju energoresursus.  Atbalstam varēs pretendēt siltumapgādes uzņēmumi – ražotāji, sistēmas operatori, tostarp aukstumapgādes jomā.

 

Eiropas biogāzes asociācijas dati liecina, ka finansiālie stimuli (investīciju grants), kas pielīdzināms minētajai biometāna atbalsta programmai Latvijā, ir pieejami 15 Eiropas valstīs, kā Austrijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā, Slovākijā, Spānijā u.c.

 

Jau ziņots, ka š.g. 11. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja KEM izstrādātos grozījumus abām atbalsta programmām. Lai informētu uzņēmējus un citus interesentus par atbalsta programmu iespējām un nosacījumiem, KEM sadarbībā ar ALTUM novembra beigās rīkoja informatīvos seminārus, kas guva plašu atsaucību. Plašāk par atbalsta programmu siltumapgādes jomā skatīt šeit, bet biometāna ražošanas jomā – šeit!

 

The post Uzsākta pieteikumu pieņemšana divām jaunām atbalsta programmām enerģētikas attīstībai 77,3 miljonu eiro apmērā appeared first on Altum.

Tiek pagarināts termiņš lēmumu par atbalstu pieņemšanai Atveseļošanas fonda uzņēmējdarbības energoefektivitātes programmā, palielināts maksimālais aizdevuma apmērs un kapitāla atlaides summa. Tas sniegs iespēju uzņēmējiem saņemt izdevīgākus atbalsta nosacījumus.

Ekonomikas ministrijas  izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594, kas nosaka uzņēmējdarbības energoefektivitātes programmas īstenošanu, otrdien, 25.novembrī, tika apstiprināti valdībā.

Grozījumi paredz, ka līdz 2026.gada 1.jūnijam tiek pagarināts termiņš atbalsta lēmumu pieņemšanai. Tas nodrošinās, ka šobrīd izvērtēšanā esošie vairāk nekā 80 pieteikumi iegūst papildu laiku dokumentācijas sagatavošanai, kas ir būtiski, piemēram, situācijās, kad atlasē pieteikts projekts vidējā gatavībā un ir nepieciešams laiks projektēšanai, vai situācijās, kad jāveic grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmju izvērtēšana uzņēmuma grupas līmenī. Tāpat ar grozījumiem tiek palielināts maksimālais aizdevuma apmērs – no 5  milj. EUR līdz 6.5 milj. EUR, kā arī palielināta maksimāli piemērojamā kapitāla atlaides summa – no 1.5 milj. EUR līdz 1.95 milj. EUR.

Neatkarīgi no projektā paredzētajām darbībām tiek noteikts vienots, garāks termiņš, kādā atbalsta saņēmēji var iesniegt pārskatu par projekta rezultātiem un pieteikties kapitāla atlaides piemērošanai. Bezemisiju transportlīdzekļu iegādes gadījumā var agrāk pieteikties kapitāla atlaides piemērošanai – kolīdz ir sasniegts pieteiktais nobraukums.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: 

“Mūsu mērķis ir panākt, lai uzņēmējiem energoefektivitātes projekti būtu iespēja kļūt konkurētspējīgākiem, ražot efektīvāk un stiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos. Garāki termiņi, lielāks atbalsts un elastīgāki nosacījumi dod uzņēmumiem plašākas iespējas projektu sagatavošanai un to kvalitatīvai ieviešanai. Šie uzlabojumi ir tieši tas solis, kas ļaus īstenot vairāk pārdomātu un ilgtspējīgu investīciju. Jo energoefektivitāte nav tikai izmaksu samazināšana — tā ir Latvijas tautsaimniecības noturības un modernizācijas sastāvdaļa.”

Atbalsta programmai paredzētais finansējums ir 72.17 milj. EUR,  un to īsteno finanšu institūcija ALTUM kombinēta finanšu instrumenta veidā –  tiek piešķirts aizdevums vai garantija un  kapitāla atlaide pamatsummas pilnīgam vai daļējam samazinājumam. Līdz šim ALTUM ir organizējusi 11 projektu atlases kārtas, noslēdzot atbalsta līgumus 497 projektu īstenošanai par 53 milj. EUR. Šogad plānota pēdējā atlases kārta.

Līga Mellēna, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes  vadītāja:

“Jaunajā kārtā var pieteikties arī uzņēmumi, kas jau saņēmuši atbalstu kādā no iepriekšējām kārtām, ievērojot, ka kopējā kapitāla atlaide vienai saistītu uzņēmumu grupai šīs programmas ietvaros nevar pārsniegt 1,95 miljonus eiro. Šī ir lieliska iespēja finansējumu saņemt ātri, tāpēc īpaši aicinām pieteikt projektus, kuri jau ir augstā gatavības stadijā.”

Šā gada 26. novembrī EM aicina piedalīties vebinārā “Rūpnieciskā energoefektivitāte un #ESfondi atbalsts”. Pasākumā EM un ALTUM informēs par turpmākajām iespējām pieteikties energoefektivitātes atbalstam uzņēmējiem. Pieteikties semināram var šeit.

The post Jaunumi uzņēmējdarbības energoefektivitātes programmā – garāki termiņi un lielāks atbalsts appeared first on Altum.

Šodien Jelgavā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju Altum (ALTUM) atklāja Lielo investīciju programmas jauno atlases kārtu. Šī programma, kuras finansējums sasniedz 67 miljonus eiro, paredzēta nozīmīgu investīciju projektu realizācijai ar valsts atbalsta apjomu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam.

”

 Latvijai ir nepieciešami lieli, stratēģiski nozīmīgi investīciju projekti, kuri attīsta eksportu un nodrošina jaunas labi apmaksātas darba vietas.  Lielo investīciju programma ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas nodrošina šādu attīstību. Katrs šīs programmas ieguldītais eiro nes vismaz trīskāršu atdevi eksportā, nodrošinot papildu ieņēmumus valsts budžetā. Līdz šim programmas trīs kārtās noslēgti jau 23 līgumi par kopējo atbalsta apjomu 153 miljoni eiro.

Jaunās programmas atbalsta intensitāte būs 5-30 % no attiecināmajām investīcijām, vienam projektam piešķirot līdz 10 miljoniem. Atbalstu varēs saņemt eksportējoši ražošanas uzņēmumi, tostarp arī aizsardzības un divējādā pielietojuma projekti, kā arī lauksaimniecības nozares investīciju projekti.

 

Pirmo trīs programmas kārtu rezultāti apliecina tās nozīmi Latvijas ekonomikā:  

• valsts atbalsta apjoms 153 miljoni eiro;
• radītas 1300 jaunas darba vietas;
• eksporta pieaugums ik gadu 415 miljoni;
• ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir 18,7 miljoni;
• no katra investētā eiro 15,4 % atgriežas valsts budžetā nodokļu veidā;
• savukārt no katra eksporta eiro valsts saņem 14,2 %;
• katra jauna darbvieta ar vidējo algu valsts budžetā gadā dod 12 000 eiro nodokļos.

 

”

Programma ir būtisks atbalsts gan vietējiem uzņēmumiem gan ārvalstu investoriem, kuri vēlas attīstīt jaunus produktus, modernizēt ražošanu un paplašināt savu eksportu. Šī atbalsta programma motivē uzņēmumus spert nozīmīgus soļus attīstībā. Mēs redzam, ka ar tās atbalstu tiek īstenoti ambiciozi projekti, kā, piemēram, “ASNS Ingredient” zirņu proteīna rūpnīcas būvniecība Jelgavā, kur kopējais investīciju apjoms pārsniegs 100 miljonus eiro

 

Paplašināts atbalsta saņēmēju loks

Lielo investīciju programmas jaunajā, ceturtajā, kārtā ir paplašināts potenciālo atbalsta saņēmēju loks. Viens no nozīmīgākajiem jaunumiem ir tas, ka programma tagad ietver arī aizsardzības nozares un divējādā pielietojuma projektus, kuriem noteiktos gadījumos paredzēta prioritāra virzība, lai stiprinātu valsts drošības un militārās industrijas attīstības kapacitāti. Tāpat šajā kārtā pirmo reizi iekļauta primārā lauksaimniecības ražošana, nodrošinot kapitāla atlaidi investīcijām modernās, eksportspējīgās un klimatneitrālās tehnoloģijās un ražošanas risinājumos, kas palīdzēs paaugstināt nozares konkurētspēju.

 

 

”

Programma uzņēmējiem piedāvā pievilcīgu finansējuma risinājumu – dzēst līdz pat 30 % no projekta izmaksām, vienlaikus motivējot sasniegt iespējami augstus atdeves rādītājus. Būtiski, ka atbalsts paredzēts projektiem, kuru īstenošana vēl nav uzsākta, kas nozīmē, ka programma fokusēta uz jaunu, atdevi nesošu projektu īstenošanu, un to spilgti apliecina arī programmas līdzšinējās kārtās atbalstītie projekti. Tāpat kā līdz šim, ALTUM vērtēs investīciju projektu dzīvotspēju un atbilstību programmas nosacījumiem, kā arī pieņems lēmumus par aizdevuma piešķiršanu. Kopumā ir pieejams līdz pat 10 miljonu liels kapitāla atlaides aizdevums, uz laiku līdz pat 20 gadiem. Šī ir uzņēmumiem patiesi vērtīga programma, un mēs sagaidām kvalitatīvus projektus un veselīgu konkurenci.

 

Sandis Babris, SIA “Brabantia Latvija” vadītājs, stāsta: “pateicoties šai atbalsta programmai, investīcijas no Brabantia koncerna nonāk tieši Latvijā. Jau esam ieviesuši četrus jaunus produktus, un šis atbalsts ļaus turpināt attīstību, nodrošinot arvien vairāk inovatīvu risinājumu – tostarp jaunu gludināmo dēli un tvaika tehnoloģiju produktu, kas pieejams vairāk nekā 90 valstu tirgos. Liels paldies ALTUM – sadarbība ir proaktīva un viegla, kas sekmē raitu projekta īstenošanu.”

 

“Programma ir ļoti vērtīga uzņēmējiem – pieteikšanās process ir krietni vienkāršāks nekā daudzās citās programmās. Aicinu arī citus izmantot šo iespēju, jo projektus iespējams īstenot tā, kā uzņēmums pats to iecerējis, bez sarežģītām un laikietilpīgām iepirkumu procedūrām. Tas ir salīdzinoši vienkārši un ātri,” savā pieredzē dalās Rihards Volfs, SIA “CeWood” valdes loceklis.

Pieteikšanās kārtība

Pieteikšanās jaunajai kārtai būs atvērta no 2025. gada 20. novembra līdz 2026. gada 20. februārim vietnē: https://business.gov.lv/atbalsta-iespejas/lielo-investiciju-aizdevums-ar-kapitala-atlaidi-4-karta?section=informacija-par-atbalstu, kā arī plašāka informācija pieejama ALTUM interneta vietnē: https://www.altum.lv/pakalpojumi/biznesam/aizdevumi-ar-kapitala-atlaidi/

Lai palīdzētu uzņēmējiem sagatavoties dalībai programmā, LIAA un ALTUM organizēs attālinātu informatīvo semināru 24. novembrī plkst. 10.00, kuram var pieteikties šajā pašā vietnē www.business.gov.lv

Līgumus par atbalsta saņemšanu programmas pirmajās trīs kārtās parakstījuši: “CEWOOD”, “Stiga RM”, “Olpha”, “Pata Jēkabpils”, “Avoti”, “Hornbaek Baltic”, “Rettenmeier Baltic Timber”, “Forevers”, “Tet”, “Brabantia”, “Krauss”, “Asns Ingredient”, Forevers, “Valmieras stikla šķiedra”, “Lūsēni”, “Ercon”, “Pet Science Develop”, “Vudlande”, “Palleteries”, “Baltic Dairy Board” un RSEZ “Verems”.

Par Lielo investīciju programmu

Programma darbojas kopš 2022. gada un sniedz atbalstu projektos ar vismaz 10 miljonu eiro investīciju apjomu. Tā paredz ALTUM aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30 % un fokusējas uz ražošanas, tehnoloģiju, inovāciju un eksporta jaudu palielināšanu. Ar grozījumiem Ministru Kabineta noteikumos programma paplašināta un pilnveidota, lai atbilstu valsts konkurētspējas un drošības izaicinājumiem.

The post Sākusies jauna Lielo investīciju programmas kārta appeared first on Altum.

Otrdien, 11. novembrī, Ministru kabinets  apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātos grozījumus atbalsta programmai, kas paredz veicināt vietējo biometāna ražošanu Latvijā un tā transportēšanu. Atbalstu varēs saņemt kā jauni, tā arī esoši uzņēmumi, kas reģistrējušies Latvijā un darbojas biometāna ražošanā vai biometāna transportēšanas un uzpildes infrastruktūras izveidē.

Lai informētu uzņēmējus par atbalsta programmas iespējām un nosacījumiem, KEM un ALTUM šā gada 24. novembrī rīkos informatīvu semināru. Informācija par konkrētu norises laiku drīzumā tiks publicēta KEM un ALTUM tīmekļvietnē.

Biometāna ražošanai

“Biometāna ražošanas veicināšana ir viens no soļiem, kas ilgtermiņā palīdz nostiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību. Mums ir liels, ļoti fragmentāri izmantots biometāna ražošanas potenciāls – valstī ir labi attīstītas lopkopības un putnkopības nozares, kuru ražošanas procesa atlikums iespējams pārstrādāt enerģijā. Lai veicinātu biometāna ražošanu Latvijā, ir svarīgi veikt ieguldījumus gan iekārtu iegādē, gan infrastruktūras veidošanā biometāna transportēšanai un uzpildei, kā arī pieslēgumu izveidei. Tā ir lieliska iespēja uzņēmējiem stiprināt konkurētspēju, bet tautsaimniecībai – iegūt pašu ražotu enerģiju,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Transporta sektorā visas fosilās degvielas Latvijā importējam. Latvija katru dienu par importa energoresursiem maksā ap 5 milj. eiro līdz 7 milj. eiro dienā. Stiprinot vietējo energoresursu ražošanu un izmantojot mūsu pašu resursus, mēs varam finansējumu saglabāt Latvijas ekonomikā, veicinot tās attīstību. Biometāna ražošanai ir augsts potenciāls Latvijā, attīstot to kā nišas virzienu un nodrošinot jaunas darba vietas reģionos. 

Atbalsta programmas ietvaros varēs saņemt finansējumu, lai iegādātos biometāna ražošanas iekārtu, izveidotu biometāna uzpildes infrastruktūru un izbūvēt pārvades (pieslēgumu) līdz dabasgāzes apgādes sistēmai, kā arī, lai iegādātos biometāna transportēšanai paredzētos transportlīdzekļus.

Atbalstu plānots sniegt kombinēta finanšu instrumenta veidā –  to veido aizdevums vai garantija ar kapitāla atlaidi pamatsummas pilnīgam vai daļējam samazinājumam. Maksimālā kapitāla atlaide vienam atbalsta saņēmējam ir līdz 4,2 milj. eiro.

Atbilstoši atbalsta programmas nosacījumiem – aizdevumu saņemšanai komersants var vērsties kredītiestādē, piemēram, komercbankā vai Altum. Altum aizdevumu izsniedz līdz 10 milj. eiro, bet, ja aizdevumu nodrošina cits finansētājs (komercbanka) – aizdevuma summai nav ierobežojuma, par kuru saņem attiecīgo Altum garantiju. Šādā gadījumā Altum garantija sedz līdz 80 % no cita finansētāja aizdevuma apmēra attiecināmajām izmaksām projekta īstenošanai.

Atbalsta intensitāte atšķirsies gan no uzņēmuma lieluma, gan katrai atbalstāmajai aktivitātei. Biometāna ražošanas iekārtu iegādei un infrastruktūras attīstībai atbalsta intensitāte lielajiem komersantiem būs 45% apmērā, bet vidējam/mazajiem komersantiem – 50%.

Ņemot vērā, ka Latgales reģionā EKII atbalsta programmu ietvaros investīciju piesaiste noritējusi lēnāk nekā citos Latvijas reģionos, šajā atbalsta programmā paredzēta paaugstināta atbalsta intensitāte uzņēmumiem, kas darbojas Latvijas austrumu pierobežā – Alūksnes novada pašvaldībā un visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās. Šis tiek īstenots ar mērķi veicināt plašāku investīciju piesaisti un projektu īstenošanu šajos reģionos. Atbalsta intensitāte lielajiem komersantiem šajā reģionā būs 45%, vidējiem uzņēmumiem 55%,  bet mazajiem – 65 % no attiecināmajām izmaksām.

Savukārt transportēšanas komplekta iegādei, piemēram, biometāna pārvadāšanai paredzētie transportlīdzekļi, atbalsta intensitāte lielajiem komersantiem būs 30% apmērā, vidējiem komersantiem 40% apmērā, bet mazajiem komersantiem – 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, neatkarīgi no tā, kurā reģionā uzņēmums darbotos.

Pašlaik spēkā esošais komercdarbības atbalsta regulējums ierobežo lielo komersantu (uzņēmumi ar vairāk nekā 250 darbiniekiem) iespējas saņemt SIA “Altum” (Altum) garantijas pilnā nepieciešamajā apmērā. Altum garantiju lielajiem uzņēmumiem drīkst piemērot, ja garantētā summa nepārsniedz 2,25 milj. eiro. Ja aizdevuma summa ir lielāka, Altum garantijai uzņēmums nevar pretendēt, kas praktiski ierobežo lielo uzņēmumu iespējas piesaistīt banku finansējumu.

Šo problēmu jau iepriekš aktualizējis KEM ministrs Kaspars Melnis sarunās ar Altum vadības pārstāvjiem. Lai rastu risinājumu, KEM sadarbībā ar Altum ir izstrādājusi jaunu garantijas valsts atbalsta aprēķināšanas metodiku, kas ļaus paplašināt garantijas saņemšanu lielajiem komersantiem. Šī metodika šobrīd tiek saskaņota ar Eiropas Komisiju, un lēmumu no EK paredzēts saņemt jau novembra vidū.

Attiecīgi ar atbilstošiem grozījumiem atbalsta programmā tiks noteikts, ka Altum garantijas piešķir lielajiem komersantiem pilnā nepieciešamajā apmērā.

Atbalsta programmas jaunums ir t.s. komercdarbības regulējuma de minimis piemērošana, lai komersantiem būtu labvēlīgāki nosacījumi biometāna transportēšanas komplekta iegādei.

Programmas kopējais finansējums ir 21,5 milj. eiro, ko veidos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma. Atbalstam varēs pieteikties provizoriski no 2025. gada decembra. Projektus varēs īstenot līdz 2029. gada 31. martam.

Projektu vērtēšanā tiks izvērtēti un apstiprināti projekti ar augstāku pienesumu mērķa rādītāju sasniegšanā un ar lielāku gatavības pakāpi.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā un publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

The post Uzņēmējiem būs pieejams atbalsts biometāna ražošanai un tā transportēšanai appeared first on Altum.

Otrdien, 11. novembrī, Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātos grozījumus atbalsta programmai, kas paredz iespēju pašvaldībās gan būvēt jaunas siltumtrases, gan modernizēt esošās, kā arī būvēt jaunus siltuma un aukstuma enerģijas ražošanas avotus, kur ražošanā izmanto atjaunīgo enerģiju, – piemēram, katlu mājas, siltumsūkņu stacijas, aukstuma sūkņu stacijas u.c. Atbalstam varēs pretendēt siltumapgādes uzņēmumi – ražotāji, sistēmas operatori, tostarp aukstumapgādes jomā, kas reģistrējušies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrā.

Lai informētu uzņēmējus par atbalsta programmas iespējām un nosacījumiem, KEM un ALTUM šā gada 28.novembrī rīkos informatīvu semināru. Informācija par konkrētu norises laiku drīzumā tiks publicēta KEM un ALTUM tīmekļvietnē.

Centralizētajai siltumapgādei

“Būtiskākais, ka, modernizējot centralizētās siltumapgādes infrastruktūru, iespējams mazināt iedzīvotāju izmaksas par siltumu. Programma sniedz iespēju palielināt AER izmantošanas īpatsvaru centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, kā arī modernizēt un attīstīt infrastruktūru, samazinot siltumu zudumus, kas veido daļu no siltumapgādes uzņēmumu izmaksām. Jo zemākas ir siltuma zudumu izmaksas, jo mazāku ietekmi tas atstāj uz siltumapgādes tarifu, ko maksā iedzīvotāji. Uzņēmējiem būs iespēja īstenot kompleksus risinājumus – uzlabot sistēmas energoefektivitāti un nomainīt fosilā kurināmā iekārtas uz AER tehnoloģijām, piemēram, siltumsūkni,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Piedāvātā programma paredz plašas atbalsta iespējas, lai celtu siltumapgādes un aukstumapgādes uzņēmumu energoefektivitāti. Atbalsta programmu īstenos Attīstības finanšu institūcija ALTUM un tās ietvaros varēs  īstenot šādas aktivitātes:

1. Siltumapgādes/aukstumapgādes ražošanas avotu būvniecība, kur ražošanā izmanto atjaunīgo enerģiju (piemēram, katlu māja, siltumsūkņu stacija, aukstumsūkņu stacija);
2. Jaunu siltumtīklu būvniecība un esošo tīklu modernizācija;
3. Jauna siltumenerģijas pieslēguma izbūve līdz ēkas ievadam, kā arī siltummezglu būvniecība;
4. Atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu (siltumsūkņi) un akumulācijas tvertņu iegāde un uzstādīšana;
5. Elektroenerģijas ražošanas iekārtu (saules paneļi, vēja ģenerators) un uzkrāšanas iekārtu iegāde;
6. Gaisa piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu iegāde, uzstādīšana;
7. Iekārtas, kas ļauj ražošanas procesā atgūt otrreizējos enerģijas resursus, piemēram, atlikumsiltumu.

Atbalsta programmu plānots īstenot un atbalstu sniegt kombinēta finanšu instrumenta veidā –  to veido aizdevums vai garantija un  ar kapitāla atlaidi pamatsummas pilnīgam vai daļējam samazinājumam. Maksimālā kapitāla atlaide vienam atbalsta saņēmējam ir līdz 9 milj. eiro, saistītai personu grupai līdz 12 milj. eiro.  

Vienlaikus ar grozījumiem atbalsta programmā tiek palielināts kapitāla atlaides apmērs. Attiecīgi – līdz 45% lielam komersantam, līdz 50% vidējam un mazam komersantam.

Atbilstoši atbalsta programmas nosacījumiem – aizdevumu saņemšanai komersants var vērsties kredītiestādē, piemēram, komercbankā vai ALTUM. ALTUM aizdevumu izsniedz līdz 10 milj. eiro, bet, ja aizdevumu nodrošina cits finansētājs (komercbanka) – aizdevuma summai nav ierobežojuma, par kuru saņem attiecīgo ALTUM garantiju. Šādā gadījumā ALTUM garantija sedz līdz 80 % no cita finansētāja aizdevuma apmēra attiecināmajām izmaksām projekta īstenošanai.

Pašlaik spēkā esošais komercdarbības atbalsta regulējums ierobežo  lielo komersantu (uzņēmumi ar vairāk nekā 250 darbiniekiem) iespējas saņemt ALTUM garantijas pilnā nepieciešamajā apmērā. ALTUM garantiju lielajiem uzņēmumiem drīkst piemērot, ja garantētā summa nepārsniedz 2,25 milj. eiro. Ja aizdevuma summa ir lielāka, ALTUM garantijai uzņēmums nevar pretendēt, kas praktiski ierobežo lielo uzņēmumu iespējas piesaistīt banku finansējumu.

Šo problēmu jau iepriekš aktualizējis KEM ministrs Kaspars Melnis sarunās ar ALTUM vadības pārstāvjiem. Lai rastu risinājumu, KEM sadarbībā ar ALTUM ir izstrādājusi jaunu garantijas valsts atbalsta aprēķināšanas metodiku, kas ļaus paplašināt garantijas saņemšanu lielajiem komersantiem. Šī metodika šobrīd tiek saskaņota ar Eiropas Komisiju, un lēmumu no EK paredzēts saņemt jau novembra vidū.

Programmas kopējais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma – 55,8 milj. eiro. Atbalstam varēs pieteikties provizoriski no 2025. gada decembra. Projektus varēs īstenot līdz 2029. gada 31. martam. Vienam atbalsta saņēmējam ir iespēja iesniegt vairākus projektus.

The post Būs pieejams atbalsts siltumapgādes infrastruktūras būvniecībai un atjaunošanai appeared first on Altum.

Ministru kabinets atbalstījis papildu finansējuma piešķiršanu 29.02 milj. eiro apmērā zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas turpināšanai 2025. un 2026.gadā.

Līdzekļi tiks piešķirti no Atveseļošanas fonda. Tāpat tiek novirzīts arī papildu publiskais  finansējums līdz 5 milj. EUR projektu pievienotās vērtības nodokļa izmaksām.

Šobrīd atbalsta programmā ir noslēgti 7 aizdevumu līgumi par 446 dzīvokļu būvniecību, iesniegti vērtēšanā vēl 6 projekti par 233 dzīvokļu būvniecību. Līgumi noslēgti par projektu īstenošanu Bauskā, Valmierā, Jelgavā, Tukumā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē. Papildus novirzītais finansējums paredzēts jauniem projektiem – gan tiem, kuri ir vērtēšanā un par kuriem tiks pieņemts pozitīvs kredītkomitejas lēmums, gan arī jauniem projektiem,  par kuru īstenošanu pieteikumi vēl tiks iesniegti.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: 

“Ir gandarījums par pieaugošo pašvaldību un attīstītāju aktivitāti zemas īres maksas mājokļu būvniecības projektu attīstīšanā. Ar papildu finansējuma nodrošināšanu zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas turpināšanai mēs palīdzam risināt mājokļu pieejamības problēmas reģionos, nodrošinām lielāku īres dzīvokļu tirgus dinamiku, kā arī  veidojam elastīgāku mājokļu tirgu, kas sniedz iespējas reģionos ar pieaugošām un konkurētspējīgām nodarbinātības iespējām veicināt uzņēmējdarbības aktivitāti un darbaspēka piesaisti.”

Ar grozījumiem zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmā tiek uzsākta jaunas 3.1.1.7. investīcijas “Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai” īstenošana.

Tiek veiktas labvēlīgas izmaiņas arī atsevišķos programmas īstenošanas nosacījumos. Attiecībā uz projektiem, par kuru īstenošanu aizdevumu līgumi tiks noslēgti, sākot no 2025.gada, tiek paredzēta iespēja saņemt maksimālo kapitāla atlaidi līdz 30 % apmērā no ALTUM aizdevuma, kad dzīvojamā īres māja tiek nodota ekspluatācijā. Netiek ierobežots ekspluatācijā nodošanas termiņš, lai arī  šobrīd tas noteikts līdz 2026.gada augustam.

ALTUM” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš:

“Ar ALTUM atbalstu Latvijas reģionos šobrīd ir uzsākta jau septiņu zemas īres māju būvniecība, kurās kopā būs gandrīz 450 jauni dzīvokļi. Šie projekti ir dažādās būvniecības vai projekta sagatavošanas stadijās, un ar šiem tiem tuvojamies programmas mērķu sasniegšanai gan pieejamā finansējuma, gan izbūvējamo dzīvokļu skaita ziņā. Ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos un interese no pašvaldībām saglabājas. Tāpēc atzinīgi vērtējam programmai papildus piešķirto finansējumu, kas ļaus programmas ietvaros uzbūvēt vēl vairāk nekā 300 dzīvokļus.”

Lai risinātu nepietiekama dzīvojamā fonda problēmu reģionos un neierobežotu mājokļu pieejamības veicināšanu pašvaldībās, kurās pieprasījums pēc īres mājokļiem ir lielāks, papildus tiek svītrots ierobežojums vienas administratīvās teritorijas ietvaros izbūvējamajam dzīvokļu skaitam (iepriekš tas bija 120 dzīvokļi valstspilsētās un 60 dzīvokļi ārpus valstspilsētu teritorijām) un ierobežojums nākamo projektu apstiprināšanai attiecīgajā pašvaldībā (kad vismaz 90 % īres dzīvokļu no tās administratīvajā teritorijā apstiprinātajiem, uzsāktajiem un īstenotajiem projektiem ir izīrēti). 
 

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: prese@em.gov.lv

The post Papildu finansējums zemas īres maksas mājokļu būvniecībai appeared first on Altum.