Mūsdienu lauksaimniecību raksturojot, trāpīgs būs dabas pamatlikums “pielāgojies vai mirsti” – zemniekiem vairāk nekā jebkad agrāk nākas saimniekot “ar galvu”, nevis ar muskuļiem un tehniku. Klimata apstākļi, mainīgs pieprasījums un cenas, resursu un darbaspēka trūkums, regulējumi un paaudžu maiņa – šie izaicinājumi mudina strādāt gudrāk, ražīgāk un pārdomāti izmantot katru eiro.

Jēkabs Krieviņš

ALTUM valdes loceklis

The post Gudri saimniekot atmaksājas: piecas aktuālas tendences lauksaimniecībā appeared first on Altum.

Reālas lauksaimnieka situācijas – saimniecība vēlas augt, piemēram, līdzās pamata nodarbei attīstīt bioloģiskās lauksaimniecības virzienu. Taču bankas aizdevuma saņemšanai nodrošinājums ir izsmelts un līdzekļus attīstībai aizņemties nav iespējams, vienlaikus bez papildu resursiem izaugsme nav iespējama. Otra – pēc slikta ražas gada neizdodas stabilizēt saimniecības finanšu plūsmu, un arī aizņemšanās limits ir izsmelts. Tomēr bez papildu resursiem var nākties zaudēt zemi, kas ir pamats visai saimniecības darbībai. Tās ir divas tipiskas situācijas, abas no pretējiem lauksaimnieka iespējamo situāciju spektra poliem.

Situācijas ir dažādas, bet ALTUM pārvaldītā Latvijas Zemes fonda reversās nomas pakalpojums, kad zemnieks zemi pārdod fondam ar garantētām nomas tiesībām un uzreiz arī slēdz atpakaļpirkuma līgumu, ir tām universāls risinājums. Lauksaimnieks iegūst akūti nepieciešamos resursus, iegūst laiku atsperties, audzēt muskuļus un turpina apsaimniekot savu zemi, to nomājot. Sākām šo pakalpojumu pirms sešiem gadiem un tagad jau varam vērtēt tā efektu. Un tas līdz šim ir, kā mēdz teikt – “vienos vārtos”. Praktiski visi reversajā nomā pārdotie īpašumi līgumā noteiktajā termiņā tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms maksimālā piecu gadu termiņa –  vidējais atpakaļpirkuma laiks šobrīd ir trīs gadi. Šie ir dati par  vairāk nekā 160 darījumiem, un tas ļauj saskatīt labu tendenci, ka zemnieki spēj pārvarēt grūtākus laikus, nostiprināties, atpirkt īpašumu un turpināt saimniekot. Ir lauksaimnieki, kas šo risinājumu izmanto jau otro reizi, novērtējot skaidros nosacījumus un uzticamību.

Reversā noma Zemes fonda portfelī, kas ir sasniedzis zīmīgu 100 miljonu apjoma atzīmi, šobrīd veido gandrīz trešo daļu – 30 miljonus eiro. Prognozējam, ka 2024.gadā pieprasījums pēc reversās nomas pakalpojuma pieaugs, jo 2023.gads lauksaimniekiem bija viens no pēdējā laikā grūtākajiem gan laikapstākļu, gan produkcijas iepirkuma cenu dēļ. Virzību uz to jau sākām redzēt aizvadītā gada beigās un gadu mijā, arī šobrīd jaunu pieteikumu apjoms ir liels. 

Reversā noma ir viens no trīs akcentiem, kurus īpaši izcelt Zemes fonda darbības kontekstā. Nākamie divi sekos.

Kopumā astoņos darbības gados Zemes fonds piedzīvojis stabilu izaugsmi. 2015.gadā fonda darbību viena no mūsu akcionāriem Zemkopības ministrijas uzdevumā sākām ar pamata pakalpojumu – atpirkt lauksaimniecības zemi no tiem, kas to vairs nevēlas vai nevar apsaimniekot, un nodrošināt, lai šī zeme maksimāli ātri atgriežas atpakaļ lauksaimnieciskajā darbībā. Šobrīd šādu īpašumu portfelī ir vairāk nekā 900, to kopējā platība sasniegusi 18 tūkstošus hektāru. Izsoles kārtībā tie tiek iznomāti un vidēji 2 mēnešu laikā atkal ir lauksaimnieciskajā apritē. Kopā ar reverso nomu Zemes fonda portfelī ir vairāk nekā 1350 īpašumi, 27 tūkstošu hektāru apjomā.

Fonda darbības laikā arī paši audzējām zināšanas un spējam situācijās iet dziļāk. Pēdējos gados arvien biežāk izmantojam likumā noteiktās lauksaimniecības zemes pirmpirkuma tiesības. Šis ir otrs akcents, kuru vēlos izcelt. Kopumā pirmpirkuma ceļā fonds nopircis gandrīz 4500 ha jeb 200 zemes īpašumus par teju 18 miljoniem eiro un pārliecinoši lielākais skaits tieši pēdējos trīs gados. Šie ir pēc būtības „izglābtie” hektāri, kas nav nokļuvuši dažādu ar lauksaimniecību nesaistītu uzpircēju un investoru, tai skaitā ārvalstu pircēju rokās, kas bieži vien zemi lielos apjomos pērk peļņas nolūkos. Tas ir pievilcīgs mērķis, ņemot vērā, ka zemes cena visu laiku kāpj. Nekustamo īpašumu uzņēmuma Oberhaus dati liecina, ka 2023. gadā gandrīz visos reģionos lauksaimniecības zemes cena auga par 10 %, un arī šogad prognozē cenu kāpumu, lai gan nedaudz mērenāku.

Un trešā lieta izriet no otrās. Zemes fonda aktīvāka iesaiste pirmpirkuma izmantošanā lika arī ar lauksaimniecību nesaistītiem uzpircējiem meklēt, ja tā drīkst izteikties, radošus veidus, kā, izmantojot cilvēku nezināšanu un uzticēšanos, iegūt īpašumus no cilvēkiem laukos, solot tiem ātru naudu. Nereklamējot šeit šīs metodes, jāsaka, ka Latvijas Zemes fonds aktīvi iesaistījās gan cilvēku informēšanā, gan arī individuālu situāciju risināšanā. Daļai spējām palīdzēt, bet diemžēl bija arī cilvēki, kas iekrita izveicīgo darboņu zemas cenas lamatās, pārdeva zemi par “sviestmaizi” un palika zaudētājos. Šobrīd kopā ar ministriju strādājam, lai normatīvos dokumentus pilnveidotu un mazinātu pirmpirkuma tiesību apiešanas shēmu iespējamību.

Valstis savus lauksaimniecības zemes tirgus izaicinājumus mēģina risināt sev labākajā veidā. Pēdējos gados pieredzi no mums smēlušies gan eksperti no Ukrainas, gan Igaunijas (Baltijas valstīs šāds fonds ir tikai pie mums), Vācijā risinājumus, ar kuriem efektīvi strādā Zemes fonds, ievieš ar atsevišķiem likumiem, savukārt Francijas modelis ir ļoti līdzīgs mūsējam, tikai tā pieredze sniedzas jau sešos gadu desmitos. Turpinot ar rūpību iedziļināties lauksaimniecības zemes tirgus izmaiņās, Latvijas Zemes fonds arī turpmāk plāno mērenu un sabalansētu izaugsmi, strādājot gan kā ikdienas palīgs lauksaimniekiem, gan atbalsts nestandarta situācijās.

The post Viedoklis: Prognozējams risinājums neprognozējamām situācijām appeared first on Altum.

Šis gads lauksaimniekiem bijis sarežģīts – vispirms ilgstošs sausums pavasarī, tad salnas, bet augustā arī vairākas vētras un nepiemēroti laikapstākļi ražas novākšanai. Kamēr zaudējumi vēl tikai tiek apzināti, būtiski zināt par dažādiem finanšu instrumentiem, kas pieejami zemniekiem, un var būt kā atbalsts nākamās ražas nodrošināšanai. 

Biedrība “Zemnieku saeima” medijus informējusi, ka apkopotā informācija no saviem biedriem liecina – 90% no saimniecībām ziņojušas, ka ražas samazinājums, salīdzinot ar pērno gadu, ir robežās no 20% līdz 50%. Sausums visvairāk ietekmējis Ziemeļkurzemes un Ziemeļvidzemes saimniecības, kur raža samazinājusies pat par 70%. Vairāki saimnieki tādēļ nolēma nekult laukus vispār, jo ekonomiskais ieguvums bija pārāk neliels pret izmaksām. Vēl daļai lauksaimnieku graudu kaltēšanas izmaksas ievērojami augušas, jo ražas novākšanas laikā bija ilgstošas lietavas. No šī varam secināt, ka laikapstākļi turpina mainīties un turpmāk nav tik prognozējami kā kādreiz, taču ir finanšu instrumenti, kas var lieti noderēt.

Lauksaimniekiem pašreiz pieejamas vairākas programmas specifiski apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, piemēram, ja saimniecībai ir līdz 150 tūkstošiem eiro apgrozījums gadā, pieejami apgrozāmo līdzekļu aizdevumi līdz 35 tūkstošiem eiro, turklāt 25 tūkstoši eiro iespējams saņemt bez papildu nodrošinājuma. Savukārt lielākām saimniecībām aizdevums pieejams līdz pat vienam miljonam eiro ar atvieglotām nodrošinājuma prasībām. Būtiski uzsvērt, ka apgrozāmo līdzekļu programmās ALTUM finansē jaunus apgrozāmos līdzekļus uz termiņu, kāds nepieciešams saimniecībai atbilstoši tās ražošanas ciklam. Vēl ALTUM piedāvā arī lauksaimnieku garantijas banku aizdevumiem arī apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai.

Aicinām sekot līdzi savas saimniecības finanšu plūsmai un savlaicīgi meklēt risinājumus problēmsituāciju novēršanai. Tiem zemniekiem, kuru raža cietusi no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un kuri pēc produkcijas realizācijas nespēj norēķināties ar kreditoriem, ieteicams nekavēties ar risinājumu meklēšanu, kā arī vienoties ar piegādātājiem par jauniem un reāliem atmaksas grafikiem. Mēdz būt situācijas, kad par, piemēram, izejvielām jānorēķinās uzreiz vienā maksājumā, vēlams izvērtēt dažādu finansējuma piesaistīšanas variantus, tostarp banku un nebanku finansējumu, tehnikas atgriezenisko līzingu, zemes reverso nomu vai arī kādu aktīvu pārdošanu. Šādu kreditoru parādu finansēšanai ALTUM rīcībā ir zemes reversā noma.

Reversā noma ir ALTUM pārvaldītā Latvijas Zemes fonda finanšu instruments, kas pieejams jau kopš 2017.gada – reversā noma. Sešu gadu laikā reversajā nomu izmantojuši jau gandrīz 600 īpašumu saimnieki vairāk nekā 11,5 tūkstošu hektāru platībā. Instruments darbojas ļoti efektīvi. Jau šobrīd zemnieki ir atpirkuši 165 īpašumus, no kuriem aptuveni divas trešdaļas jeb 65% īpašumi atpirkti pirms noteiktā piecu gadu termiņa.

Reversās nomas mehānisms ir vienkāršs un caurskatāms, un darbojas un skaidriem nosacījumiem: zemnieks pārdod Latvijas Zemes fondam savu lauksaimniecības zemi ar nomas tiesībām un atpakaļpirkuma tiesībām, saņemot finansējumu likviditātes nodrošināšanai. Vispirms tiek nofiksēta zemes tirgus vērtība, pārskaitīti 90% no darījuma tirgus vērtības lauksaimniekam, nomas maksa gadā ir 7,5% no saņemtās darījuma summas, savukārt piecu gadu laikā konkrēto īpašumu iespējams atpirkt atpakaļ.

Šobrīd kopumā redzam ļoti labu tendenci, jo reversajā nomā Zemes fondam pārdotie īpašumi laikus tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms termiņa – vidējais atpakaļpirkuma laiks ir trīs gadi maksimālo piecu gadu vietā. Tikai viens no 165 īpašumiem, kuriem beidzies nomas termiņš, nav atpirkts atpakaļ un saimniecība izlēmusi turpināt to nomāt, piesakoties kā pēdējais nomnieks un iegūstot nomas tiesības uz nākamajiem pieciem gadiem izsoles veidā. Tas liecina, ka reversā noma ir sekmīgs risinājums, kā zemnieki var iegūt papildu līdzekļus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus turpinot zemi nomāt un paturot garantētas tiesības to no fonda pēc laika atpirkt. Reversās nomas darījumā iegūtos resursus lauksaimnieki visbiežāk izmanto, lai iegūtu naudu citas zemes vai tehnikas iegādei, kā arī apgrozāmajiem līdzekļiem, un lai norēķinātos ar piegādātājiem. Redzam, ka šogad pieredzēto laikapstākļu dēļ daudziem lauksaimniekiem ir būtiski ietekmēta raža, tāpēc prognozējam, ka pieprasījums pēc reversās nomas pakalpojuma pieaugs.

Aicinām lauksaimniekus savlaicīgi izvērtēt savu finanšu situāciju, vienoties ar piegādātājiem par rēķinu apmaksas grafikiem, kā arī izmantot pieejamās valsts atbalsta programmas, lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus nākamās sezonas darbu veikšanai.

The post Prognozējami risinājumi neprognozējamām situācijām lauksaimniecībā appeared first on Altum.

Kopš 2017. gada, kad Zemes fonds ieviesa reversās nomas pakalpojumu, kopumā atpirkti 165 īpašumi, no tiem 60 šogad. Atpirkumus veikušas kopumā 37 saimniecības, vidēji katra saimniecība reversā nomā nodevusi vienu līdz trīs īpašumus. Tipiskākais atpakaļpirkuma laiks vidēji ir trīs gadi maksimālo piecu gadu vietā.

Ina Alksne, Zemes fonda pārvaldes daļas vadītāja: “Redzam labu tendenci, ka reversajā nomā Zemes fondam pārdotie īpašumi tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms termiņa. Tikai viena saimniecība izlēmusi turpināt nomāt 16 ha īpašumu, piesakoties kā pēdējais nomnieks un iegūstot nomas tiesības uz nākamajiem pieciem gadiem izsoles veidā. Tas liecina, ka  reversā noma ir sekmīgs risinājums, kā zemnieki var iegūt papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus turpinot zemi nomāt un paturot garantētas tiesības to no fonda pēc laika atpirkt. Reversās nomas darījumā iegūtos resursus lauksaimnieki visbiežāk izmanto, lai iegūtu naudu citas zemes vai tehnikas iegādei, kā arī apgrozāmajiem līdzekļiem, un lai norēķinātos ar piegādātājiem. Redzam, ka šogad pieredzēto laikapstākļu dēļ daudziem lauksaimniekiem ir būtiski ietekmēta raža, tāpēc prognozējam, ka pieprasījums pēc reversās nomas pakalpojuma pieaugs.”

Zemes fonda portfelī kopumā uz šā gada augusta beigām bija 1244 lauksaimniecības zemes īpašumi ar kopējo platību 23 931 ha, kuros ieguldīti 82,3 miljoni eiro. Tai skaitā reversajā nomā šobrīd portfelī ir vairāk nekā 420 īpašumi ar kopējo platību virs 8 300 ha, kuriem papildu 165 īpašumi jau ir atpirkti, ar kopējo atpirkto platību vairāk nekā 3480 ha. Vēl 823 īpašumi 15,6 tūkstošu hektāru platībā – iegādāti no īpašniekiem, kas izlēmuši pārdot Zemes fondam sev piederošo lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šie īpašumi izsoles veidā tiek tālāk iznomāti lauksaimnieciskajai ražošanai. Reverso nomu izmanto gan lielās, gan mazās saimniecības, kas darbojas dažādās nozarēs – graudkopība, lopkopība arī specifisku kultūru, piemēram, kaņepju audzēšana u.c.

Reversās nomas pakalpojums visbiežāk izmantots Zemgales reģiona saimniecībās, šogad atpirkti 29 īpašumi 465 ha platībā. Kurzemē pabeigti 12 reversās nomas darījumi, savukārt Sēlijā atpirkti 13 īpašumi. Pirms pieciem gadiem salīdzinoši zemāka aktivitāte bijusi Rīgas reģionā – atpirkti seši īpašumi, bet Vidzemē – trīs. Latgalē darījumu apjomi reversās nomas piedāvājuma sākuma posmā bija viszemākie, 2018.gada sākuma posmā tika noslēgts tikai viens reversās nomas darījums. Latgales saimniecības iepriekš bijušas mazāk aktīvas, taču pēdējos gados pieprasījums arī šajā reģionā būtiski pieaudzis.

“Nekustamo īpašumu cenas visos Latvijas reģionos pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami paaugstinājušās, tāpēc atpirkt reversā nomā nodotos īpašumus ir ļoti izdevīgi. Atpakaļpirkuma cena ir noteikta tādā apmērā, kāda bija īpašuma vērtība pirms pieciem gadiem. Šī brīža jaunu darījumu analīze liecina, ka lielākajai daļai no atpirktajiem īpašumiem tirgus cenas ir vidēji par 50-70% lielākas nekā reversā darījuma noteiktā atpakaļpirkuma summa. Turklāt tirgus tendences rāda, ka arī šogad turpina pieaugt zemes tirgus cenas, līdz ar to reversās nomas programma, fiksējot šī brīža tirgus cenu kā atpakaļpirkuma cenu pēc pieciem gadiem, lauksaimniekam nodrošina stabilitāti un garantētu atpirkuma summu neatkarīgi no zemes tirgus cenu turpmākā pieauguma,” pauž Ina Alksne.

 Papildu informācija par Zemes fondu un reverso nomu

The post Zemes fonda reversās nomas programmā saimniecības noteiktajā termiņā atpērk savus nomā nodotos īpašumus appeared first on Altum.

Aizvadītajā gadā dzīve turpinājās ļoti mainīgos ekonomiskajos apstākļos – vispirms ekonomikas attīstību strauji sabremzēja Covid-19 pandēmija, savukārt pēc tam uzņēmējdarbības vidē sāka dominēt Krievijas agresijas izraisītā kara Ukrainā netiešā ietekme. Lai palīdzētu uzņēmējiem šajos apstākļos nodrošināt sekmīgu uzņēmējdarbību, ALTUM atvēra programmas kara ietekmes pārvarēšanas atbalstam. Tāpat ALTUM fokusējās uz Eiropas Savienības Atveseļošanās programmu atvēršanu, no kurām daļa sākušas darbu jau aizvadītā gada 4.ceturksnī. Nemainīgi stabils pieprasījums visā periodā ir bijis pēc visiem ALTUM ikdienas finanšu instrumentiem mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, biznesa uzsākšanai un lauksaimniecības nozares uzņēmumiem.

ALTUM kopumā

Darbības apjomi

2022. gada vidū ALTUM portfeļa apjoms sasniedza nozīmīgu atzīmi – vienu miljardu eiro. Šo investīciju faktiskā ietekme uz ekonomiku ir vismaz 2,7 reizes lielāka, proti, tā tuvojas trīs miljardiem eiro.

2022. gadā ALTUM nodrošināja stabilus finanšu rezultātus, gada pirmajos 9 mēnešos atbalsta instrumentu bruto portfelis sasniedza 1048,7 miljonus EUR, pēc apjoma palielinoties par 6,4%, bet pēc projektu skaita par 8,4%. No finanšu instrumentiem vislielāko pieaugumu sasniedza garantiju portfelis, palielinoties par 10,8% pēc apjoma un par 10,5% pēc projektu skaita. Garantiju portfeļa pieaugumu nodrošināja mājokļu garantijas ģimenēm ar bērniem un mājokļu garantijas jauniem speciālistiem (+20,5 milj. EUR), kredītu garantijas komersantiem (+20,4 milj. EUR), daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmas garantijas (+16,5 milj. EUR).

Moody’s pārapstiprina ALTUM kredītreitingu Baa1

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Moody’s Investors Service” 2022. gada 16. decembrī apstiprināja ALTUM ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 ar stabilu perspektīvas novērtējumu, kas ir tādā pat līmenī kā tika apstiprināts 2019. gada martā. Arī bāzes kredītnovērtējums (baseline credit assessment) ir pārapstiprināts Baa3, līdz ar īstermiņa reitingu P-2. Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 Altum sākotnēji saņēma 2017. gadā, un tas ir viens no augstākajiem starp Latvijas kapitālsabiedrībām piešķirtajiem.

Ieguldījums ilgtspējā

Ilgtspēja ir galvenā ALTUM uzņēmējdarbības un stratēģijas daļa. ALTUM uzņemas atbildību par savas ikdienas darbības ilgtermiņa ekonomisko, vides un sociālo ietekmi un pastāvīgi strādā, lai samazinātu savu negatīvo ietekmi uz vidi un sniegtu pozitīvu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, veidojot ilgtspējīgu stratēģiju un rīkojoties atbildīgi savā uzņēmējdarbībā. ALTUM plāno veicināt savu klientu pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku un atbalstīt viņus šajā procesā. ALTUM kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi ilgtspējīgu finansējumu, kas veicina ilgtspējīgu projektu attīstību, kā arī atbalstītu klientu transformāciju ceļā uz maz-oglekļa ekonomiku. Savukārt ALTUM kredītrisku vadībā un biznesa procesos tiek integrēti ESG aspekti.

ALTUM 2022. gadā saņēma “Korporatīvās pārvaldības balvu 2022”, ko piešķīra Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome, izceļot ALTUM spēju identificēt, novērtēt, vadīt un kontrolēt potenciālos notikumus vai situācijas, nodrošinot pārliecību par uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu. 2022. gadā ALTUM piedalījās arī Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta organizētajā Ilgtspējas indeksā un otro gadu pēc kārtas saņēma augsto platīna novērtējumu. Tāpat aizvadītajā gadā Sabiedrības integrācijas fonds programmā «Ģimenei draudzīga darbavieta» atzina ALTUM par darba devēju, kam rūp ģimenes labklājības veicināšana un labvēlīgu apstākļu radīšana ģimenes un darba dzīves mijiedarbībai.

Jaunas atbalsta programmas

ES Atveseļošanās fonda programmas

2022. gadā ALTUM kopā ar Ekonomikas ministriju sagatavoja un sāka īstenot trīs jaunas ES Atveseļošanās fonda aizdevumu programmas ar kapitāla atlaidi: daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai, uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei, kā arī zemu izmaksu īres namu būvniecībai. Ir sagatavota un 2023. gada sākumā tiks uzsākta arī programma uzņēmumu digitalizācijas atbalstam. Atveseļošanās fonda programmas uzņēmēju un iedzīvotāju atbalstam kopā paredzēti 174 miljoni EUR.

Uzņēmumu energoefektivitātes programmā šā gada 4. janvārī noslēgusies pirmā projektu iesniegšanas kārta un ALTUM sākusi projektu izvērtēšanu. Programmai kopumā paredzēt 80,5 miljoni eiro un projekti tiks pieņemti trīs atlases kārtās, katra divu mēnešu garumā. Uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atklātos konkursos, kuros lielāku punktu skaitu saņems projekti, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas samazinājumu, rēķinot uz atbalsta 1000 eiro. Sākotnēji lielākā interese no uzņēmumiem ir par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī par energoefektivitātes projektiem – ēku siltināšanu, iekārtu nomaiņu.

ALTUM sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” pavasarī veiktajā uzņēmēju aptaujā 68% respondentu atzina, ka energoresursu augošās cenas ir radījušas būtisku ietekmi uz uzņēmuma izdevumiem. Krīze mudināja katru trešo uzņēmumu apsvērt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā.

Atbalsts zemu izmaksu īres namu būvniecībai Latvijas reģionos. Lai veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti un iedzīvotājiem nepieciešamo zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos, ar programmas atbalstu līdz 2026. gadam plānots sekmēt aptuveni 700 jaunu dzīvokļu būvniecību. Atbalsta programmas apjoms ir 43 miljoni eiro. Cenas ziņā pieejami mūsdienīgi mājokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas nespēj iegādāties dzīvokļus uz tirgus nosacījumiem, vienlaikus tiks veicināta darbaspēka pieejamība un ekonomiskā aktivitāte reģionos. Interesi par atbalsta saņemšanas kārtību līdz šim izrādījuši aptuveni 15 nekustamo īpašumu attīstītāji par projektu īstenošanu Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī, Ogrē. Jāņem vērā, ka attīstītājam pirms pieteikuma iesniegšanas jāpaveic vairāki mājasdarbi, tai skaitā pašvaldībā, kurā ir vēlme būvēt īres namu, jāsaņem pilnvarojuma līgums, kā arī jāvēršas pie bankas par projekta finansēšanas iespējām.

Aizvadītā gada 8. decembrī ALTUM sāka pieņemt pieteikumus jaunajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā, un šobrīd projektu iesniedzējiem ir aktīvs iesniedzamo dokumentu sagatavošanas periods. Tajā pieejamais finansējums ir 57,2 miljoni EUR, un tas paredzēts aptuveni 170 daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem. Vienlaikus noslēgumam tuvojas iepriekšējā, 2016. – 2023. gada daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma, kurā jau piešķirti 145 miljoni EUR jeb 86% no kopējā programmas finansējuma. ALTUM iesniegti 989 projekti, pabeigti – 366, daļa ir dažādās citās īstenošanās stadijās, savukārt vēl daļa māju no projekta ieceres ir atteikušās.

Atbalsts lielu investīcijas projektu īstenošanai

2022. gada sākumā tika atklāta jauna valsts atbalsta programma lielo investīciju projektu īstenošanai, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu. Programmas kopējais apjoms ir aptuveni 150 miljoni eiro. 9.decembrī Alūksnes novada Jaunlaicenē simboliski tika parakstīts šīs programmas ietvaros pirmais investīciju līgums par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma CEWOOD jaunās ražotnes izveidošanu. Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums kapitāla atlaides veidā, 3 miljoni eiro ir paša uzņēmuma līdzfinansējums, savukārt 8,5 miljoni eiro – bankas Luminor aizdevums.

Programmas finansējuma saņemšanai virzītie projekti pārstāv plašu nozaru spektru: elektronika, fotonika, farmācija, poligrāfija, mašīnbūve, metālapstrāde, kokapstrāde, būvmateriālu ražošana, pārtikas pārstrāde, iepakojuma pārstrāde. Projekti, kas izturējuši atlasi, ir visos Latvijas reģionos – pa diviem projektiem Kurzemē, Latgalē un Pierīgā, četri Vidzemē, pieci Zemgalē un seši Rīgā. Kopējais investīciju apjoms ir 738 miljoni eiro, no kuriem ALTUM aizdevumi ar kapitāla atlaidi ir 146 miljoni eiro. Aprēķināts, ka pēc investīciju projektu pabeigšanas eksporta apjoms ik gadu pieaugs par 404 miljoniem eiro, un tiks radītas aptuveni 1270 jaunas darba vietas. To projektu vietā, kuri nekvalificēsies ALTUM aizdevumam, LIAA izvērtēšanai ALTUM iesniegs nākamos rindas secībā.

Atbalsts privātmāju energoefektivitātei

Liela iedzīvotāju interese novērojama ALTUM privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas un elektroenerģijas ražošanas programmā, kur pieteikumu pieņemšana sākās aprīlī. Līdz 2022. gada 16. decembrim ir iesniegti 1338 projekti, un ar tiem rezervēti jau 97% programmas finansējuma. Privātmāju īpašnieki vēlas gan uzstādīt saules paneļus, gan veikt energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus. 2021. gadā īstenotās pilotprogrammas rezultāti liecina, ka apkures ietaupījums ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti ir no 26% līdz 70%, bet ēkas energoefektivitātes klase ir palielināta par vienu vai pat divām klasēm.

Atbalsts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai

Aizdevumu un garantiju finanšu instrumenti Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai būs pieejami visu 2023. gadu. To paredz pagājušā gada 20. decembrī valdībā apstiprinātie programmas noteikumu grozījumi. Pieteikumu pieņemšana aizdevumiem sākās 2022. gada 18. oktobrī, un līdz 2022. gada beigām piešķirti ir 15 aizdevumi par kopējo summu 5,5 miljoni eiro. Aizdevumu pieteicēji pārstāv ļoti daudzveidīgas tautsaimniecības nozares – pieteikumi ir gan apstrādes rūpniecības nozarēs – t.sk. pārtikas, gan dzērienu ražošana, ķīmisko produktu ražošana un apstrāde. Tāpat ir saņemti pieteikumi lauksaimniecības produktu pārstrādes, kā arī primārās lauksaimniecības jomā. Visvairāk aizdevuma pieteikumu apstiprināti Rīgas reģionā, taču apstiprināti aizdevumi arī klientiem Latgales, Zemgales, Kurzemes reģionos.

ALTUM turpina ikdienas programmas

Nemainīgi stabils un augošs ir pieprasījums visos ALTUM ikdienas finanšu instrumentos. Vislielākais aizdevumu apjoms (32 miljoni EUR) ir piešķirts mazo un vidējo uzņēmumu programmā. Savukārt visvairāk (310) aizdevumu piešķirti programmā “Mazie aizdevumi lauku teritorijās: Jaunajiem uzņēmējiem kā katru gadu aizdevumi ir aptuveni 5 miljoni EUR.

2022. gadā ALTUM izsniedza pirmo aizdevumu daudzdzīvokļu māju remontu aizdevumu programmā. Finansējumu 130 000 EUR apjomā saņēma ēka Salaspilī, Skolas ielā. Līdz šim remonta aizdevumu programmā atbalstīti 48 projekti par kopējo summu 3,1 miljons eiro. Aktīvākie rajoni ir Rīga un Pierīga – 60% pēc summas apmēra; Kurzeme (16%), Zemgale (12%), Vidzeme (10%) Savukārt februārī programmai “Aizdevums daudzdzīvokļu īres māju renovācijai” sāka pieteikties īres un vēsturisko namu īpašnieki, lai saņemtu finansējumu ēku renovācijai, atjaunošanai, pārbūvei un teritorijas labiekārtošanai. Tādējādi sakārtotas un saglābtas mājas, no kurām daudzas ir vairāk nekā 100 gadus vecas.

Jūnijā valdība pagarināja akcelerācijas fondu darbības termiņu līdz jaunā ES plānošanas perioda programmas izstrādei. Akcelerācijas pakalpojumus turpināja sniegt “Buildit Latvia un “Commercialization Reactor”. Latvijā pirmo reizi izveidotie publiskie jaunuzņēmumu akcelerācijas fondi investējuši 107 uzņēmumos, kopumā šo uzņēmumu attīstībā pirmssēklas investīciju veidā ieguldot 5,3 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem. Uzņēmumi, kas saņēmuši finansējumu līdz šim, ir palielinājuši savu apgrozījumu gandrīz divas reizes, nodokļos samaksāts vairāk nekā pusmiljons EUR, radītas vairāk nekā 60 jaunas darbavietas.

Pieprasījums pēc mājokļu garantijām, neraugoties uz karu Ukrainā un būvniecības cenu pieaugumu, visu gadu saglabājās stabils. Kopumā ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem ALTUM izsniedzis garantijas 238 miljonu eiro apjomā kopumā vairāk nekā 24,5 tūkstošiem ģimeņu un 5 tūkstošiem jauno speciālistu. ALTUM garantiju atbalsts palīdzējis iedzīvotājiem saņemt hipotekāros aizdevumus bankās gandrīz 2 miljardu eiro apjomā. ALTUM sniedz arī vienreizēju subsīdiju “Balsts” daudzbērnu ģimenēm bankas aizdevuma pirmās iemaksas samazināšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai. Līdz šim izmaksātas 980 subsīdijas gandrīz 8 miljonu eiro kopsummā.

2023. gada 5. janvārī ALTUM sāka piešķirt garantijas mājokļu iegādei arī Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Garantija bankas aizdevumam NBS karavīriem tiek sniegta pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām.

Noslēgusies atbalsta programma Covid-19 pandēmijā

Uzņēmējdarbībā vērojama Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšana, līdz ar to atbalsta programma, kas tika izveidota krīzes laikā, zaudē savu aktualitāti. Pavisam šajā programmā tika apstiprināti 672 aizdevumi par 107,5 miljoniem EUR. Ir izsniegti 619 aizdevumi par 87,6 miljoniem EUR. 2022. gadā jau ir dzēsta daļa programmas aizdevumu un kopējais programmas portfelis ir samazinājies par 56,5 miljoniem EUR. Tas liecina, ka, situācijai stabilizējoties, klienti vai nu atmaksā aizdevumus, vai refinansē tos bankās.

ALTUM Kapitāla fondā noslēdzies investīciju periods

AIF ALTUM Kapitāla fondā 2022. gadā noslēdzās investīciju periods un turpinās darbs ar iesāktajiem investīciju projektiem. Fonds, kur ALTUM ir FKTK reģistrēts fonda pārvaldnieks, ir investējis Latvijas vadošajos uzņēmumos, kas ir savu jomu, nozaru līderi. Šobrīd kopumā parakstīti ieguldījumu līgumu par kopējo summu 38 miljoni eiro apmērā. Fonda investīciju apjoms ir mazāks par sākotnēji plānoto, kur piesaistītais kapitāls līdz ar pensiju plānu pārvaldnieku finansējumu sasniedza 100 miljonus eiro, jo Covid-19 izplatības periodā uzņēmumiem nebija tik liela vajadzība pēc akūta glābšanas finansējuma pretēji tam, kas tika prognozēts Covid-19 uzliesmojuma sākumā pie fonda izstrādes. Vienlaikus fonda pārvaldnieks uzmanīgi ir vērtējis uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju un redzējumu, kā tiks pārvarēta pandēmijas radītā ietekme uz uzņēmumu saimniecisko darbību, to piegādes ķēdēm un noieta tirgiem.

ALTUM pārvaldītais Latvijas Zemes fonds

Zemes fonds turpina stabilu izaugsmi

Septiņos gados Zemes fonds ir sasniedzis 80 miljonu eiro portfeli, un arī turpmāk tiek prognozēta sabalansēta fonda attīstība. Kopumā lauksaimniekiem ir iznomāti gandrīz 25 tūkstoši hektāru zemes. Papildus ar fonda aktīvu iesaisti ir iegādāti, sakopti un atdoti lauksaimniecībā ilgstoši nekopti īpašumi vairāk nekā 650 ha platībā.

Reversā noma – sekmīgs risinājums

2022. gadā iezīmējās pozitīva tendence, ka reversajā nomā iegādātie īpašumi tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms termiņa, kas saskaņā ar līgumiem ir 5 gadi. Tipiskākais atpakaļpirkuma termiņš šobrīd ir 3,5 – 4 gadi. Tas liecina, ka reversā noma ir sekmīgs risinājums, kā zemnieki var iegūt papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus turpinot zemi nomāt un paturot garantētas tiesības to no fonda pēc laika atpirkt par fiksētu atpakaļpirkuma cenu. Kopumā līdz šim atpirkti 93 īpašumi (18% no visiem reversajā nomā pārdotajiem). Zemes fonds reverso nomu piedāvā kopš 2017. gada un 2022. gads bija pirmais, kad beidzas maksimālais 5 gadu atpakaļpirkuma termiņš.

Pārdodot lauksaimniecības zemi, neiekrist zemas cenas lamatās

Aizvadītajā gadā parādījās tendence, ka aktivizējas personas, kas, izmantojot cilvēku uzticēšanos un nezināšanu un mēģinot apiet valstī ar likumu noteiktās pirmpirkuma tiesības, cenšas lēti uzpirkt lauksaimniecības zemes īpašumus, lai pēc brīža tos tālāk pārdotu jau par krietni lielāku cenu. Zemes fonds šajā situācijā, izmantojot pirmpirkuma tiesības, pārtrauca virkni šādu darījumu un darbojās kā drošs un stabils lauksaimnieku partneris.

The post 2023.gadā ALTUM īstenos jaunas atbalsta programmas; aizvadītajā gadā uzņēmēji valsts atbalstu izmantojuši izaugsmei appeared first on Altum.

Šogad ir aktivizējušies cilvēki, kas, izmantojot cilvēku uzticēšanos un nezināšanu, mēģinot apiet  valstī ar likumu noteiktās pirmpirkuma tiesības, cenšas lēti uzpirkt lauksaimniecības zemes īpašumus, lai pēc brīža tos tālāk pārdotu jau par krietni lielāku cenu.

Šādi pircēji, kas pārsvarā ir mazas kompānijas, nekustamo īpašumu starpnieki, parasti atrod bieži vien veselības dēļ grūtā situācijā nonākušus cilvēkus gados, kam nepieciešama nauda, viņi zvana, sola, pierunā, raksta vēstules ar piedāvājumiem nopirkt zemi un tūlīt pat veikt samaksu. Zemes īpašnieki bieži neapzinās, ka darījumi uz pircēju noteikumiem var būt neizdevīgi un riskanti.

Pirmkārt, bieži zeme šādā veidā tiek pārdota par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Cilvēki to nemaz nezina un, ļaujoties pierunāt, piekrīt neizdevīgiem darījumiem. Piemēram, pavisam nesen Sēlijas pusē uzpircējs centās nopirkt vismaz 3000 eiro par hektāru vērtu zemi par apmēram 2000 eiro. Pēc neilga laika šie paši īpašumi parādās otrreizējā tirgū jau pavisam par citu cenu. Uzpircēji, kas nodarbojas ar šādiem darījumiem, nav lauksaimnieki, bet gan ar nozari nesaistīti starpnieki. Viņi meklē  veidus, kā apiet likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības.

Jāatgādina, ka pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir zemes nomniekam (ja tas zemes nomas līgumu ir reģistrējis pašvaldībā vismaz gadu pirms pirkuma līguma noslēgšanas dienas vai arī pirmpirkuma tiesības ierakstītas nomas līgumā, kas reģistrēts zemesgrāmatā), kā arī Zemes fondam.

Lai pirmpirkuma tiesības apietu, uzpircēji pierunā zemes īpašnieku sākumā pārdot tikai nelielu daļu īpašuma, teiksim, 1/10 zemes domājamo daļu. Tādā veidā pēc Civillikuma jaunais kopīpašnieks iegūst pirmpirkuma tiesības uz visu īpašumu, ar kuru tad pārdevējs vairs nevar rīkoties bez uzpircēja piekrišanas. Ar zemes pārdevējiem noslēgtajos līgumos parasti nav pat atrunāts, kas tieši tiek pārdots – kura īpašuma teritorija, nav pievienots reālās sadales līgums vai shēma, lai būtu skaidrs, ko pārdod un kas paliek līdzšinējam īpašniekam. Uzpircēji parasti ar pārdevēju uzreiz slēdz arī līgumus par atlikušo domājamo daļu pirkšanu, bet pirkumam nepieciešamās pašvaldības atļaujas saņemšanai un darījuma reģistrēšanai zemesgrāmatā tiek iesniegts tikai pirmais līgums. Šādā veidā zemes īpašnieks nonāk lamatās, kuras izliek krāpnieki, izmantojot zemes īpašnieku nezināšanu. Ja uz zemes ir māja, īpašnieks riskē zaudēt arī daļu no tās.

Te nepieciešams atgādināt, ka jau kopš 2015. gada darbojas Latvijas valsts Zemes fonds, kas par godīgu, tirgus cenai atbilstošu samaksu, iegādājas zemi no tiem īpašniekiem, kas to paši neapstrādā un vēlas pārdot. Tālāk jau fonds zemi iznomā tiem lauksaimniekiem, kas to apstrādās.

Pārdodot zemi Latvijas Zemes fondam vai lauksaimniekiem, pārdevējam nav jāmaksā 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma.

Taču starpnieki visbiežāk par to pārdevējus nemaz neinformē. Zemes fondā šobrīd jau ir vairāki gadījumi, kad cilvēkiem, kas pārdod savu lauksaimniecības zemi, nauda bija nepieciešama steidzami. Ja šādu darījumu nebūtu pārņēmis Zemes fonds, izmantojot pirmpirkuma tiesības, un darījums būtu veikts ar sākotnējo pircēju, kas nav lauksaimnieks, pārdevējam vēlāk būtu bijis jāmaksā diezgan liels nodoklis. Ja nauda jau iztērēta, to samaksāt vairs nebūtu iespējams un cilvēks paliktu parādā valstij nodokļu maksājumu.

Ar lauksaimniecību nesaistītu starpnieku aktivizēšanās liek atkal atgādināt, ka īpašuma pārdošanā jāuzmanās uzticēties nejaušiem pircējiem un sludinājumiem, kas atrasti pastkastītēs. Piedāvājumi ir jāpārbauda, un, ja pašam trūkst zināšanu, jāmeklē palīdzība   pie lauksaimniecības zemes tirgus ekspertiem – Zemes fonda, jurista, sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja. Vismaz jāpainteresējas pie citiem lauksaimniekiem, kam ir zināšanas par zemes vērtību. Aicinu arī ļoti rūpīgi apdomāt, cik izdevīgi ir piedāvājumi sadalīt darījumu – vispirms pārdot daļu, vēlāk pārējo, tai skaitā samaksu veikt pa daļām vai ar vairākiem līgumiem. Tādi darījumi rada paaugstinātu risku, ka pārdošana var tikt apturēta vai vispār atcelta.

Darījumos ar Zemes fondu līguma nosacījumi ir pārskatāmi un godprātīgi pret pārdevēju. Zemes fonds īpašumu nopirks vienā darījumā ar vienu līgumu, kur ir iespējams arī paredzēt īpašuma sadali, ja tāda ir nepieciešama. Pārdevēja īpašumā iespējams atstāt, piemēram, dzīvojamās ēkas ar tām piegulošo zemi, bet Zemes fonds nodrošinās sadales procesa kvalitatīvu un profesionālu realizāciju. Savukārt iegādātā lauksaimniecības zeme tiks izmantota tam, kam tā paredzēta, – lauksaimnieciskajai ražošanai.

Zemes fonds septiņos darbības gados ir iegādājies un lauksaimniekiem tālāk iznomājis vairāk kā 1250 īpašumus 25 000 tūkstošu ha platībā. Papildus tam, ar fonda aktīvu iesaisti ir iegādāti, sakopti un atgriezti lauksaimniecībā ilgstoši nekopti īpašumi vairāk kā 650 ha platībā.

The post Pārdodot lauksaimniecības zemi, neiekrist zemas cenas lamatās un nepalikt zaudētājos appeared first on Altum.

The post Lai atbalstītu jaunos un mazos zemniekus, Zemes fonds sāk pirkt arī nelielas lauksaimniecības zemes appeared first on Altum.