Pandēmija un būvniecības cenas pret māju renovāciju – kā panākt neizšķirtu rezultātu?

Enerģijas cenu kāpums aktualizējis jautājumu, kā par patērēto enerģiju ilgtermiņā maksāt mazāk  un te viens no pirmajiem risinājumiem ir tērēt mazāk. Privātmāju īpašnieki šobrīd aktīvi interesējas par atjaunojamo resursu izmantošanu, jo īpaši saules paneļiem un gaida jaunās programmas, kas šobrīd ir izstrādes stadijā. Ekonomikas ministrijas pirmā pilotprogramma pagājušajā gadā piedzīvoja lielu pieprasījumu un pirmie pabeigtie projekti privātmājās uzrāda 26% līdz pat 70% siltumenerģijas ietaupījumu. Tas tiek panākts ar logu nomaiņu, ārsienu un bēniņu siltināšanu, apkures  un ūdens sildīšanas veida nomaiņu, rekuperācijas sistēmas uzstādīšanu. Šie ir biežākie darbi, ko ietaupījuma vārdā veic privātmāju īpašnieki, tajā ieguldot savu naudu un arī grantu, ko ALTUM izmaksā veiksmīgi pabeigtiem projektiem. 

Stāsta ALTUM Energofektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.

Arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir līdzīga iespēja – jau piecus gadus ir pieejama programma daudzdzīvokļu mājām, kurā pusi no mājas energoefektivitāti palielinošām izmaksām dāvinājuma veidā sedz ES fondi. Tā guva ļoti lielu iedzīvotāju interesi, un jau 2020. gada beigās ar iesniegtajiem pieteikumiem visi programmas resursi tika rezervēti. Taču šobrīd redzam, ka covid-19 pandēmija ir krietni patraucējusi tieši daudzdzīvokļu māju renovācijas tempiem.

Pandēmijas laika pulcēšanās ierobežojumi ir izrādījies gana liels šķērslis kaimiņu komunikācijā un attiecīgi arī tam, lai iedzīvotāji varētu vienoties par veicamajiem darbiem, izmaksām,  finansējuma piesaisti no bankas.  Tās ir vienošanās, kas nepieciešamas, lai jau iesniegtais projekts virzītos uz priekšu. Tiešsaistes saziņas platformas sekmīgi esam iemācījušies lietot darba kolektīvos, taču daudzdzīvokļu namos, kur dzīvo daudz senioru, realitāte bieži ir cita. Kā Latvijas televīzijas sižetā atzina Ogres būvvaldes vadītāja, arī būvvalde būtu gatava palīdzēt ar padomu un atbalstu iedzīvotājiem energoefektivitātes projekta virzīšanā, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ satikties ar iedzīvotājiem nav iespējams.

Līdztekus pandēmijas blaknēm ir pieaugušas būvniecības un projektēšanas izmaksas, un mājām piesaistīt būvniekus par adekvātām izmaksām ir augošs izaicinājums. Piemēram, kopējās celtniecības materiālu izmaksas Latvijā aizvadītā gada augustā, salīdzinot ar līmeni pirms gada augušas par 13%, bet atsevišķiem materiāliem pieaugums bijis pat lielāks. Tas, protams, ietekmē sākotnējos iedzīvotāju plānus, jo īpaši projektiem, kuriem jau ir bijuši apstiprināti būvnieki vai tie tieši atrodas būvnieka izvēles stadijā. Daži konkrēti piemēri – mājai Daugavpilī būvniecības izmaksas sadārdzinājās par 6%, kas iedzīvotājam par aizdevumu uz katru dzīvokļa kvadrātmetru pievienoja 5 centus, savukārt ar 14 centu pieaugumu rēķinās liela daudzdzīvokļu māja Rīgā, Maskavas ielā, kuras projekta izmaksas kāpa par 24%.  Ir arī atsevišķi gadījumi, kur sadārdzinājums ir pat vairāk nekā 30 centi uz kvadrātmetru. Skatoties uz šiem cipariem gan jāņem vērā, ka aug arī siltuma tarifi, savukārt pēc renovācijas projekta pabeigšanas enerģijas ietaupījums parasti ir robežās no 40% līdz 60% un tas joprojām atsver būvniecības izmaksu kāpumu.

Daļa no projektiem saņēma arī būvnieka atteikumu, jo tas vairs nav gatavs iecerētos darbus par iepirkumā līgto summu paveikt. Tas nozīmē, ka atkal nepieciešama jauna mājas iedzīvotāju vienošanās par tālāko rīcību: meklēt citu būvnieku, atteikties no kādas darbu pozīcijas vai pārstrādāt visu projektu no sākuma. Papildus tam ir arī pandēmijas nestais iedzīvotāju uztraukums un neziņa par nākotnes ienākumiem.  Redzam, ka arī tas ir bremzējis iedzīvotāju gatavību uzņemties papildus saistības kredītmaksājumu segšanai par māju renovāciju un labiekārtošanu.

Minētie faktori nozīmē, ka kvalitatīvi realizēt mājokļa energoefektivitātes projektu ir grūtāk nekā tas bija trim vai četriem gadiem un atgādina,, ka iesniegts un apstiprināts projekta pieteikums ne vienmēr  noslēdzas ar sekmīgi atjaunotu, energoefektīvu namu.

Visbeidzot noteikti jāatgādina par vēl vienu faktoru, kas bijis prioritārs no programmas pirmās dienas neatkarīgi no pandēmijas, proti, projektu kvalitāte. Grantu par atjaunotu namu ALTUM var piešķirt tikai tad, kad visi projekta posmi ir kvalitatīvi pabeigti, tai skaitā sameklēts būvnieks, panākta vienošanās ar banku par aizdevumu otras izmaksu daļas segšanu un pabeigti būvdarbi. Realitāte ir tāda, ka dokumentu sagatavošanas laiks mājām ir krietni atšķirīgs. Dažos projektos visi projekta izstrādes posmi tiek īstenoti raiti un kvalitatīvi, savukārt citos gadījumos projekts tiek iesniegts un pēc tam gadu vai pat vēl ilgāk no mājas pārstāvjiem neseko rīcība.

Kvalitatīvs projekts ir pamats, lai projekts arī dzīvē tiktu realizēts kvalitatīvi, un lai sasniedz gaidīto pozitīvo rezultātu – enerģijas ietaupījumu.  Jāpiebilst, ka Eiropas fondu finansējumam, ko māja saņem dāvinājuma veidā,  līdzi nāk stingras prasības par projekta dokumentāciju ikvienā projekta īstenošanas stadijā posmā. Kļūdaini izstrādātus projektus mājas labo un labo, tā zaudējot tik vērtīgo laiku. Taču programmas nosacījumi ir stingri – tikai līdz 2023. gadam vidu pabeigtie projekti varēs saņemt tiem atvēlēto grantu.

ALTUM regulāri rīko atbalsta vebinārus projektu vadītājiem, lai palīdzētu gan ar projektu kvalitātes jautājumiem, gan ar efektīvu projektu vadību. Tomēr laiks iet, un ir atlicis pavisam maz mēnešu, lai pieteikumi, kas ir iesniegti, nonāktu līdz sekmīgam finišam. Diemžēl, to kustības temps liecina, ka šis mērķis ir nopietni apdraudēts un te projektu kvalitātes problēmām pievienojusies pandēmija un būvniecības cenas un daudzi projekti nekustīgi sasaluši bez virzības uz priekšu. Šobrīd programmā ir iztērēta vairāk kā puse no finansējuma. Programma noslēgsies 2023. gadā, līdz ar to laiks, kad izmantot atvēlēto naudu, ir vien nepilni divi gadi. Un diemžēl programma neparedz ALTUM iespēju naudu pārdalīt mājām, kas gaida programmas rezervistu rindā ar labi sagatavotiem, kvalitatīviem projektiem, kamēr no piešķirtā finansējuma izmantošanas nav atteikušās mājas, kas saņēmuši projektu apstiprinājumu (pat ja tas noticis pirms trīs vai vairāk gadiem), bet tālāk nevirzās vai dara to pārāk lēni.  Šobrīd nepabeigti vēl ir aptuveni 300 projekti.  Esam šo māju pārstāvjus apzinājuši un aicinām sākt aktīvāku rīcību vai arī atteikties no projekta.

Ja mājas rīkosies nekavējoties, vēl ir iespēja izmantot maksimāli daudz no kopējā grantu finansējuma – 169 miljoniem eiro. Un, lai arī šobrīd enerģijas cenu kāpums mazina iedzīvotāju motivāciju domāt par jauniem ieguldījumiem, jau īstenoto projektu pieredze rāda, ka tas gluži pretēji var būt galvenais, kas motivē izkustēties no sasaluma un nākamo apkures sezonu jau sagaidīt ar aptuveni 50% mazāku siltumenerģijas patēriņu dzīvoklī un attiecīgi ietaupījumu iedzīvotāju maciņos.