FC59A3A6-AD5F-4800-B2B4-CA8252CB1EDB2E390BE3-0999-4DE4-9170-A659A70E4788C41018E2-B6F8-4AF3-9349-E84F37E364A705FCE6A2-9D58-4CA1-AE82-82040558F4A08694A046-D28E-4408-A026-E63A5EB8B73DbackgroundLayer 1backgroundLayer 1backgroundLayer 1

Māju siltināšanas programma: ne visi, kas piedalās skrējienā, finišēs

30. Decembris 2019

Dina Kaupere, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja

Katru nedēļu ALTUM saņem vidēji 10 jaunus pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes atbalsta programmā. Tas ir aptuveni četras reizes vairāk, nekā programmas sākumā. Namu atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai visā Latvijā ir iesniegti jau vairāk nekā 685 projekti, un, saprotot, ka grantu jeb dāvinājumu nauda iet uz beigām (ir atlikuši aptuveni 5%), cilvēki kļūst krietni aktīvāki un steidzīgāki. Tomēr steiga te nav labs sabiedrotais.

Redzam, ka tā negatīvi ietekmē projektu kvalitāti un attiecīgi nekādi netuvina māju svarīgākajam brīdim – pozitīvam lēmumam par granta piešķiršanu. Jāatgādina, ka lēmumu par granta piešķiršanu ALTUM var pieņemt tikai tad, kad visi iepriekšējie projekta sagatavošanas posmi ir kvalitatīvi pabeigti (tai skaitā kāda no komercbankām ir gatava aizdot otru pusi no projekta īstenošanai nepieciešamās summas) un dokumenti ir iesniegti, nevis brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums. Un dokumentu sagatavošanas laiks no mājas uz māju atšķiras – ir gadījumi, kad projekts iesniegts un pēc tam 12 mēnešus no mājas pārstāvjiem nav ne ziņas ne miņas, savukārt citkārt projekta iesniedzēji visus procesa posmus veic raiti un kvalitatīvi un ceļu uz atjaunotu māju paveic būtiski ātrāk. Un te nav nekādas nozīmes, kurš iesniedzis projektu ātrāk, kurš vēlāk, jo ar projekta iesniegšanu granta saņemšana vēl nav garantēta.

Šobrīd notiekošo var salīdzināt ar skrējienu – projektu iesniedzēji tajā piedalās nezinot, cik daudz un cik labi sagatavotu un trenētu skrējēju kopumā ir trasē. Kāds ar savu projektu pievienojas skrējienam tikai nesen, kāds cits trasē jau ir labu laiku. Turklāt tiem, kas šobrīd šķietami ir distances vidū (jau pirms kāda laika iesnieguši projektu ALTUM) vēl nebūt nav garantēta finiša līnijas sasniegšana (pozitīvs lēmums par granta piešķiršanu) ātrāk par tiem, kas tagad tikai startē (iesniegs pieteikumu šā gada beigās). Jo vieni skrējienam ir labi sagatavojušies (kvalitatīvs projekts, raita un profesionāla  projekta vadība), savukārt citi, turpinot runāt līdzībās, skrien nepiemērotos apavos vai ir ar sliktu veselību. Tikai lēmums par granta piešķiršanu nozīmē, ka projektam ir rezervēta konkrēta granta līdzekļu summa.

Turpinoties līdzšinējam projektu iesniegšanas tempam, var prognozēt, ka jau pēc dažiem mēnešiem – 2020. gada pirmajā ceturksnī – visa grantiem paredzētā nauda (kopumā tie ir vairāk nekā 130 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda) būs rezervēta. Jāuzsver, – rezervēta, nevis ieguldīta konkrētos projektos. Pieņemot pieteikumus, mēs rēķināmies ar pieredzi, ka vairāki projekti dažādu apstākļu dēļ no “maratona” var izstāties, tāpēc nosacītajā trasē var atbrīvoties vietas pārdomātiem un kvalitatīvi sagatavotiem projektiem.

Šī programma Latvijā darbojas jau gandrīz četrus gadus (no 2016. gada marta), – visu šo laiku mūsu galvenā prioritāte ir bijusi un paliek prasība pēc kvalitatīvas projektu tehniskās dokumentācijas visos projekta norises posmos. Tas ir pamats, lai projekts arī dzīvē tiktu realizēts kvalitatīvi, un lai sasniedz gaidīto pozitīvo rezultātu. Šī ir apjomīgākā namu energoefektivitātes programma, kas veikta Latvijā, tāpēc visu projektu novešana līdz finišam – no ieceres un projektēšanas, līdz bankas finansējuma un granta saņemšanai un pašam būvniecības procesam – prasa laiku līdz pat diviem gadiem. Projektu realizācija, jeb māju renovācijas kopumā turpināsies vēl vismaz četrus gadus – līdz 2023.gada rudenim.

Projektu kvalitātes kritums kļūst izteiktāks līdz ar projektu iesniegšanas tempu pieaugumu. Iespējams, lēmums par energoefektivitātes pasākumiem ir ticis atlikts, taču tagad namu pārvaldnieki steidz rakstīt un iesniegt projektus pēc principa “ka tik būtu iesniegts”. Tomēr, kā jau minēju iepriekš, projekta iesniegšana negarantē finansējuma saņemšanu, – kļūdaini, nepilnīgi projekti nevar kvalificēties granta saņemšanai. Kamēr projekts tiek labots, ceļu uz finansējumu turpina bez kļūdām sagatavoti projekti.  

ALTUM grants, kas tiek finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem, sedz pusi no kopējām mājas atjaunošanas izmaksām. Pārējais finansējums jāpiesaista mājai pašai, un parasti tas ir komercbankas aizdevums. ALTUM var pateikt “Jā” grantam tikai pēc tam, kad “Jā” aizdevuma piešķiršanai teikusi banka (ja banka aizdevumu nepiešķir, var vērsties arī pēc ALTUM aizdevuma). Taču projektu gatavotājiem jāapzinās, ka arīdzan bankas ļoti skrupulozi vērtē visus aizdevuma izsniegšanas aspektus. Bankām ir striktas prasības pret visiem projektā ieskaitītajiem, tai skaitā būvniekiem, tiek vērtēti daudzi aspekti, arī  reputācija,  nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas kritēriji, u.c. Turklāt, pieaugošais pieprasījums un aktivitāte būvniecības tirgū nozīmē, ka, piesaistīt kvalitatīvus projektētājus un pieredzējušus būvniekus par adekvātām izmaksām, ir augošs izaicinājums.

Minētie faktori nozīmē vienu, – šobrīd kvalitatīvi realizēt mājokļa energoefektivitātes projektu ir  grūtāk nekā tas bija, pirms diviem, trim gadiem. Būvniecības un projektēšanas izmaksas ir pieaugušas, banku kreditēšanas prasības saglabājas stingras. Tāpēc, lai pretendētu uz grantu finansējumu, ir nevis jācenšas par katru cenu ātri savākt dokumentus un tos iesniegt, bet tieši pretēji – jābūt pacietīgiem un jāsagatavojas projektam kvalitatīvi.

ALTUM aizvadītajos gados vairākkārt aicināja iedzīvotājus savlaicīgi pieņemt lēmumu par energoefektivitātes pasākumiem. Un katru reizi esam atgādinājuši arī par projektu tapšanas kvalitāti, kas ir galvenais kritērijs granta jeb dāvinājuma saņemšanai. Atbalsts būtība ir iedot “otru mūžu” novecojušajiem un neekonomiskajiem daudzdzīvokļu namiem. Pabeigtie projekti uzrāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu – ja pirms mājas atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā uz 1 m2, tad pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā. Taču šos ieguvumus var sasniegt vien tad, ja projekts ir rūpīgi izstrādāts un realizēts visā tā gaitā.

Tāpēc aicinām visus skrējiena dalībniekus, gan tos, kas distancē, gan tos, kas pie starta līnijas, vislielāko uzmanību veltīt projektu kvalitātei. Tā būs aktuāla ne tikai šajā daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā, bet arī ikvienā citā programmā, kuras mērķis būs uzlabot cilvēku dzīves apstākļus un mājokļu energoefektivitāti.

Visi jaunumi