1. solis - Dzīvokļu īpašnieku vienošanās par dalību programmā

Iedzīvotājiem jāvienojas un jāizvēlas pilnvaroto personu, kas īstenos projektu. Pilnvarotā persona, piemēram, var būt apsaimniekotājs vai mājas biedrība.

Pilnvarotā persona, kas iesniedz pieteikumus programmā, ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarota juridiska persona (pieteikumā būs iespēja norādīt kontaktpersonu – fizisku personu). Pieteikumu programmā var parakstīt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās juridiskās personas paraksttiesīgā persona vai paraksttiesīgās/-o personu pilnvarota cita fiziska persona (juridiskās personas darbinieks, piesaistīts projektu vadītājs u.c.).

Jā, pilnvarotā persona var piesaistīt projekta vadītāju projekta īstenošanai, atlasot to atbilstoši normatīvajām prasībām. Projekta vadības izmaksas nedrīkst pārsniegt 3% no projekta attiecināmajām izmaksām. Ministru kabineta  14.07.2022. noteikumu Nr.460 (31.punkts). 

Pilnvarojumu noformē iedzīvotāji, pieņemot lēmumu, saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumu, organizējot aptauju vai kopsapulci.

Ministru kabineta noteikumi, kas regulē programmu, ir atrodami šeit.

Informāciju par projekta īstenošanu un pieteikšanos var atrast šeit.

Saskaņā ar MKN Nr.460 2.7.punktu, pilnvarotā persona ir juridiska persona, tai skaitā dzīvokļu īpašnieku biedrība vai energoservisa kompānija, kuru dzīvokļu īpašnieki vai dzīvokļu īpašnieku kopība pilnvarojuši viņu vārdā īstenot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kā arī slēgt līgumus un parakstīt ar tiem saistītos darījuma dokumentus par atbalsta saņemšanu un izpildīt šos līgumus. Pilnvarotā persona var būt arī  projekta vadītājs.

Papildu aicinām  izvērtēt atbilstību 01.12.2009. likumam “Publisko aģentūru likums”, kas regulē pašvaldības saistošos noteikumus.

Aptaujas/protokola paraugs  ir publicēts Altum mājas lapā “Daudzīvokļu māju energoefektivitāte 2022-2026” sadaļas “Kā pieteikties”  1.solī

“Dzīvokļu īpašnieku vienošanās par dalību programmā” .

Aptaujā jānosaka punkts, ka iedzīvotāji pilnvaro atlasīt komersantu, kas izstrādās gan tehniskās dokumentācijas sagatavošanas darbus, gan veiks būvdarbus.

Iedzīvotāju lēmuma pieņemšanu regulē Dzīvokļu īpašnieku likums. Aptaujas lēmuma projekts ir dzīvokļa īpašniekam nododamā anketa, lai izteiktu savu lēmumu, savukārt, aptaujas balsošanas protokolu gatavo aptaujas organizators (Dzīvokļu īpašnieku likuma 20. pants). Aptaujā un protokolā ir jābūt iekļautiem visiem jautājumiem, par kuriem tiek pieņemts lēmums.

Lēmuma atbilstību regulē Dzīvokļu īpašnieku likums, kas nosaka, ka lēmums ir pozitīvs, ja "par" nobalso 50% + 1 balss vai 100% balsojums mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos.

Saimnieciskās darbības veicējiem atbalstu projekta ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Attiecīgi ierobežojums ir pieejamais  de minimis atbalsta limits, kas attiecas uz garantijas, Altum aizdevuma un kapitāla atlaides piešķiršanu.

Ierobežojumu nav, bet, pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ir jāņem vērā, Dzīvokļu īpašnieku likumā 17. panta 2. punktā noteiktais “Ja vienam dzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, balsojot viņam ir 50 procenti balsu no visām dzīvokļu īpašnieku balsīm”.

Papildināts  jautājums:

Ja dzīvojamā māja bija pieteikusies dalībai iepriekšējā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā, bet netika noslēgts granta līgums, vai pieteikumam kapitāla atlaides rezervēšanai ir iespējams pievienot daudzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku pirmajā aptaujā pieņemto lēmumu par dalību energoefektivitātes uzlabošanas programmā un pilnvarojumu, kurā ir atsauce uz iepriekšējo daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmu, kuru regulē Ministru kabineta 2016.gada 15.marta noteikumi Nr.160 “Darbības programms “Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" un 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē” 13.1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma “Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai" īstenošanas noteikumi”?

Atbilde:

Altum pieņems pilnvarotās personas pieteikumu kapitāla atlaides rezervēšanai, kuram pievienots tāds pilnvarotās personas pilnvarojumu pamatojošo dokuments, kurā ir iekļauta norāde uz daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmu, kuru regulē MK noteikumi Nr.160, pie nosacījuma, ka projekta tālākajā virzības gaitā tiks sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce Nr.2, kurā tiks apliecināti dzīvokļu īpašnieku balsojumi par dalību tieši Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā, projekta izmaksām, aizdevumu, piegādātājiem un pilnvarojums dokumentu parakstīšanai  ar atsauci uz Ministru kabineta 14.07.2022. noteikumiem Nr.460 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.1.i. investīcijas "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" īstenošanas noteikumi”.

Kapitāla atlaides rezervēšanu tas neietekmēs. Svarīgi ir nodrošināt, ka energoefektivitātes pasākumu rezultātā māja sasniegs programmas mērķi – vismaz 30% primārās kopējās enerģijas ietaupījumu. Altum izvērtēs, lai 50%+1 ir balsojuši “par” jautājumos, kuri tieši ietekmē projekta realizāciju un saistību uzņemšanos. 

Var precizēt konkrētus dzīvokļu, kur tiks veikta logu nomaiņa. Altum veidlapā Pirmais kopsapulces protokols (DME MK Nr.460) ir piebilde – Jāņem vērā, ka gadījumā, ja atjaunošana vai pārbūve  attiecas uz atsevišķo īpašumu, kas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus atsevišķos  īpašumus, piemēram, logu maiņa, nepieciešama attiecīgā dzīvokļa īpašuma  īpašnieka piekrišana šo darbu realizēšanai.

Oriģināli ALTUM nav jāiesniedz. Var iesniegt nodalījuma norakstu, jo galvenais ir pārliecināties, ka savu lēmumu ir izteicis dzīvokļa īpašnieks un tas ir derīgs. Visa pamatojošā dokumentācija jāiesniedz portālā mans.altum.lv

Starpība starp esošo primāro kopējo enerģijas patēriņu kWh/m2 gadā vai MWh/gadā pret plānoto pēc energoefektivitātes pasākumiem. Šie dati tiek norādīti ēkas energosertifikātā un pagaidu energosertifikātā, ko gatavo  neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā.

Projektā aprēķinātās investīcijas energoefektivitātes pasākumu uzlabošanai tiek attiecinātas pret starpību starp esošo primāro kopējo enerģijas patēriņu kWh/m2 gadā vai MWh/gadā pret plānoto pēc energoefektivitātes pasākumiem. Programmas prasības regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.460, savukārt energosertifikāta sagatavošanu regulē MNK Nr.222 Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi.

Jautājumā minētās izmaksas ir uzskatāmas par projekta vadības izmaksām un tās nav projektā iekļaujamas tehniskās dokumentācijas izmaksās. Jāņem vērā, ka izmaksas, kas radušās pirms 2020.gada 1.februāra nav attiecināmās izmaksas.

Jā, var. Nodrošinot, ka dzīvokļu īpašnieku balsojums notiek atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 17.pantam.

Gadījumos, ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, dzīvokļu īpašnieku kopību veido visu šo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki. Tātad gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, visu šo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki (dzīvokļu īpašnieku kopība) ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu kā to paredz Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta pirmā daļa, tostarp par būvniecību visās uz zemesgabala esošajās ēkās.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas regulējošo MK noteikumu Nr.460 27.punkts paredz, ka gadījumā, ja uz zemes vienības vienā adresē ir divas vai vairākas daudzdzīvokļu mājas, projekta pieteikumu iesniedz par katru māju atsevišķi. Tomēr gadījumā, ja paredzamie būvdarbi skar citu atsevišķo dzīvojamo māju (piemēram, abām mājām ir kopīgi inženiertīkli), tādā gadījumā ir jāiesniedz viens projekta pieteikums par abām mājām.

Jā, gadījumā, ja uz kopīpašumā esoša zemes gabala atrodas divas atsevišķas dzīvojamās mājas ar tās norobežojošām konstrukcijām, bet inženiertīkli tām ir kopīgi, tad var iesniegt vienu projekta pieteikumu par abām mājām un tādos gadījumos netiek piemērots programmas regulējošo MK noteikumu Nr.460 27.punkts.

Jā, ir atļauts atsevišķas uz zemesgabala esošas mājas dzīvokļu īpašniekiem iesniegt projekta pieteikumu gadījumā, ja plānotie būvdarbi neskars citu uz šī zemesgabala esošo dzīvojamo māju.

Dzīvokļu īpašuma likums paredz, ka dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības ierosināt būvniecību un veikt remontdarbus ciktāl tie neskar citu atsevišķo dzīvojamo māju un nemaina kopīpašumā esošo domājamo daļu. Līdz ar to gadījumā, ja plānotie būvdarbi neskar citu uz šī zemesgabala esošo dzīvojamo māju, lēmumu par dalību programmā var pieņemt tikai atsevišķās kopīpašumā ietvertās mājas dzīvokļu īpašnieki. Vienlaikus ir būtiski uzsvērt, ka likumā ietvertais regulējums neliedz dzīvokļu īpašnieku kopībai pieņemt lēmumu par būvniecību, kas skar visas ēkas, kas atrodas uz viena zemesgabala.