Piecas tendences, kāpēc daudzdzīvokļu māju atjaunošana Latvijā uzņem tempu

Skaidro Ieva Vērzemniece, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja:

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes jomā Latvijā šobrīd jūtams skaidrs pavērsiens. Ilgu laiku daudzas  mājas it kā mīņājās uz starta līnijas – analizēja izmaksas, vērtēja riskus un vilcinājās pieņemt lēmumu par mājas atjaunošanu. Taču, mainoties apstākļiem, – pieaugot energoresursu cenu svārstībām, mājām arvien novecojot un kļūstot skaidrākiem valsts atbalsta instrumentiem, starta līniju vienlaikus šķērsojušas ļoti daudzas mājas.

To spilgti parāda arī ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas. Finansējums līdz šim jaunākajā programmā ir 173 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, un tas ar iesniegtajiem projektiem tika rezervēts ļoti īsā laikā – sešās nedēļās. Tā ir būtiska atšķirība, ja raugāmies dažus gadus atpakaļ, kad iedzīvotājus vajadzēja pārliecināt un pierunāt par nepieciešamību siltināt māju. Pirmajā ALTUM īstenotajā programmā simtais projekts tika iesniegts 2017. gada februārī, proti, pagāja gandrīz gads kopš programmas atvēršanas, turklāt procesa gaitā aptuveni trešā daļa māju no ieceres atteicās. Savukārt jaunākajā simtais projekts tika iesniegts jau programmas atvēršanas dienā! Un māju skaits, kas līdz šim atteicies, ir  vien 3%. Tā ir pilnīgi cita dinamika. Kas ir mainījies?

Mainījusies attieksme pret energoefektivitāti

Energoresursu cenu mainība, izpratne par ēku tehnisko stāvokli un redzami piemēri no jau renovētām mājām ir ļoti mainījusi attieksmi. Vai tas atmaksāsies,  nav iespējams vienoties, vai tam vispār ir jēga – tipiskas bažas iepriekš. Šodien  daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji redz un  saprot renovācijas ieguvumus  –  zemāki apkures rēķini, lielāks komforts, augstāka īpašuma vērtība un citi. Tikpat svarīga ir ēku tehniskā drošība un kvalitāte – inženiertīkli, ventilācija, elektroinstalācijas. Tāpēc arvien biežāk dzirdams nevis jautājums “vai mums vajag renovāciju?”, bet “kad mēs to darīsim?”.

Pieaugušas būvniecības izmaksas un pieeja renovācijas procesam

Šajā periodā mājas arvien novecoja, to stāvoklis turpināja pasliktināties, kas atspoguļojas arī renovācijas projektu tāmēs. Māju iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas veikt nevis tikai uzlabojumus, kas tiešā veidā uzlabo energoefektivitāti, bet  arī pasākumus, kas uzlabo mājas ilgtspēju, līdz ar to būtībā mājā tiek veikta kompleksa ēkas renovācija.  Vienlaikus renovācijas projektu izmaksas pēdējos gados ir būtiski palielinājušās lielākoties būvniecības izmaksu kāpuma dēļ.

Salīdzinot līdzvērtīgas mājas ar 32 līdz 36 dzīvokļiem redzams, ka vidējās projekta izmaksas desmit gadu laikā ir dubultojušās un vidējais renovācijas projekta apjoms šobrīd sasniedz ap 1,1 miljoniem eiro pretstatā vidēji 530 tūkstošiem eiro desmit gadus atpakaļ. Izmaksas uz kvadrātmetru šajā posmā ir augušas no vidēji 293 eiro uz vidēji 470 līdz 609 eiro atkarībā no fasādes atjaunošanas veida.

Projekti tiek pabeigti īsākā laika posmā

Līdz ar katru jaunu valsts atbalsta programmu māju atjaunošanas process tiek pilnveidots un arī projekta īstenošanas termiņš no idejas līdz faktiskam un baudāmam rezultātam ir saīsinājies. Lai arī programmas nevar salīdzināt viens pret vienu, programmā, kas tika uzsākta pirms desmit gadiem, bija projekti, kuru īstenošana iestiepās vairākos gados, atsevišķos gadījumos pat līdz pieciem gadiem. Jaunajā programmā, kuru atvērām pirms gada, ir projekti, kuri pieteikumus iesniedza aprīlī, bet līgumu ar būvnieku parakstīja tā paša gada vasaras beigās, un būvdarbus pabeigs šovasar.  Šis temps lielā mērā ir saistīts ar to, ka programmā ar iesniegto pieteikumu māja finansējumu sev varēja rezervēt uz deviņiem vai 18 mēnešiem, atkarībā no projekta gatavības pakāpes. Šajā termiņā mājai jāizvēlas būvnieks un finansētājs (komercbanka vai ALTUM), jānobalso un jāiesniedz pieteikums ALTUM, lai saņemtu gala lēmumu par kapitāla atlaides un garantijas vai aizdevuma piešķiršanu. Tas nozīmē – ja māja, kurai šobrīd rezervēta programmas nauda, šos darbus neizdara laikā, finansējums “pāries” pie nākamās mājas rindā.

Biežāk aizņemas ALTUM

Atbalsta programmas dāvinājuma veidā mājai sedz līdz  50 % no projekta attiecināmajām izmaksām. Praksē tas nozīmē, ka sākumā māja aizņemas visu projektam nepieciešamo summu, un pēc projekta pabeigšanas, kad sasniegts energoefektivitātes ietaupījuma mērķis, dāvinājums tiek novirzīts kredīta daļējai dzēšanai. Tas ļauj samazināt arī ikmēneša maksājumus par aizdevumu. Mājas iedzīvotājiem sākumā visa summa jāaizņemas bankā vai, ja tas nav iespējams, ir iespēja saņemt ALTUM aizdevumu ar fiksētu likmi. Šobrīd proporcija ir 80/20, kur vairums māju aizdevumu piesaista no ALTUM. Arī šī proporcija gadu gaitā ir mainījusies. Pirms desmit gadiem tā bija aptuveni 40/60 par labu banku aizdevumiem.

Reģioni rāda tempu

Māju energoefektivitātes uzlabošanā  reģioni vienmēr bijuši aktīvi. Mazākās pilsētās iedzīvotāji bieži vien spēj ātrāk vienoties par kopīgu lēmumu, turklāt daudzās pašvaldībās renovācija ir izvirzīta kā viena no prioritātēm. Arī galvaspilsēta ir kļuvusi aktīvāka – jaunajā programmā 44% projektu ir no Rīgas.  Aktīvāka ir arī Latgale, lielā mērā pateicoties jaunākās programmas noteikumiem, kur šim reģionam atviegloti nosacījumi – teju 20 % no jaunās programmas pieteikumiem ir no Latgales, pretstatā trīs līdz četru procentu īpatsvaram iepriekšējos ES fondu programmu periodos.

Reģionu aktivitātē liels nopelns ir pašvaldībām, kas piedāvā skaidru, saprotamu un ilgstošu atbalstu. Svarīgs faktors ir arī iedzīvotāju uzticēšanās pašvaldības mājokļu apsaimniekotājam. Turklāt reģionos apkures izmaksu īpatsvars mājsaimniecību budžetā bieži ir lielāks, tāpēc renovācijas ieguvumi ir īpaši jūtami. Reģionu griezumā jaunākajā programmā līderos ir Pierīga un Rīga, tad seko Vidzeme.

Pieprasījums pēc finansējuma māju atjaunošanai apliecina, ka interese par daudzdzīvokļu māju atjaunošanu Latvijā ir sasniegusi jaunu līmeni. No piesardzīgas izvērtēšanas ir pāriets uz ātru un praktisku rīcību. Tas nozīmē ne tikai ātru pieejamā finansējuma apguvi, bet arī lielāku konkurenci par to.