Kā izbeigt “termostatu” karus un pelnīt vairāk?

Birojā, kur vienuviet strādā daudzi cilvēki, kāds vienmēr ir neapmierināts. Nav gaisa, ir pārāk auksti, logs jātur ciet, jo “sapūtīs”. Ja telpā ir autonoma mikroklimata iekārta, tad slēdzi šķiet vieglāk nomontēt, nekā vienoties par visiem pieņemamiem apstākļiem. Attālināti nolūkojoties, šīs ainiņas var raisīt smaidu, taču, manuprāt, uzņēmējiem ir īstais brīdis padomāt par to, lai nebūtu jāatgriežas vidē ar nepiemērotu gaisa kvalitāti.

Jāatzīst, ka daudzus gadus, runājot par iekštelpu mikroklimatu, galveno uzmanību esam pievērsuši temperatūras regulēšanai – gaisa sildīšanai un kondicionēšanai. Ar to ir šķitis gana, kaut gan pie intensīvas slodzes nav izdevies izvairīties ne no galvassāpēm, ne pārmērīga noguruma. Izrādās, lai cilvēki saglabātu spēju produktīvi strādāt, telpās ir jābūt tīram, svaigam gaisam, proti, pietiekami labai ventilācijai.

Latvijā pret svaiga gaisa nodrošināšanu publiskās telpās un birojos bieži vien izturamies pārāk pavirši. Valda uzskats, ka pietiks vien atvērt logu un viss būs kārtībā. Taču tā nav. Manuprāt, uzņēmēji un telpu īpašnieki, kas padomās par ventilācijas sistēmas sakārtošanu, būs ieguvēji gan ilgtermiņā, gan arī īstermiņā.

Vispirms tādēļ, ka efektīva gaisa apmaiņa ir daļa no ēkas kopējiem energoefektivitātes pasākumiem. Lai ēka atbilstu pietiekami augstai energoefektivitātes klasei, bez ventilācijas sakārtošanas vai ierīkošanas neiztikt. Mēs, Altum, saskaramies arī ar to, ka iepriekšējos gados veiktajās publisko ēku renovācijās lielākā, bieži vien vienīgā uzmanība ir tikusi veltīta siltināšanas pasākumiem. Taču projektā izvirzītos energoefektivitātes mērķus sasniegt neizdodas un nākas papildus domāt par gaisa apmaiņas kvalitātes uzlabošanu.

Aprēķināt finanšu ieguvumus no enerģijas taupīšanas pasākumiem – sienu siltināšanas, temperatūras regulēšanas, spuldzīšu nomaiņas, u.t.t. – ir pavisam viegli. Turklāt rezultāti ir redzami uzreiz. Ziemā atliek samazināt temperatūru par diviem grādiem, un ietaupījums sasniedz pat 10%. Citādi ir ar ventilācijas sistēmas sakārtošanu. Pirmajā brīdī šķiet, ka tie ir vieni vienīgi izdevumi – aprīkojums kaut ko maksā, ir prognozējams enerģijas patēriņa pieaugums. Taču patiesībā tīrs, svaigs gaiss telpās ir ekonomiski izdevīgs vairāku iemeslu dēļ.

Pirms vairākiem gadiem kādā ASV zinātnieku veiktā pētījumā secināts, ka labi vēdinātās telpās cilvēku kognitīvās spējas palielinās par 61% (!!!). Tas nozīmē, ka svaigs gaiss ļauj cilvēkiem strādāt produktīvāk, savukārt efektīvam darbam ir liela nozīme uzņēmuma finanšu mērķu sasniegšanā.

Otrkārt, atcerēsimies, cik bieži pirms pandēmijas ziemās cilvēki slimoja. Saaukstēšanās, gripas, u.t.t. No uzņēmēju viedokļa tie bija pamatīgi izdevumi gan par darbnespējas lapām, gan, iespējams, arī par papildu darbinieku algošanu. Svaigs gaiss, ko nodrošina pareiza ventilācija, mazina dažādu vīrusu, piemēram, gripas izplatību. Ja cilvēki mazāk slimo, arī darba devējiem ir mazāki papildu izdevumi. Aprēķināts, ka vidējais ieguvums varētu būt pat vairāki tūkstoši eiro gadā par vienu cilvēku. Proti, sakārtota ventilācija ļauj ietaupīt pat visai prāvus finanšu līdzekļus. Tuvākajos gados šim apsvērumam varētu būt ļoti svarīga nozīme, jo, mazinoties dažādiem piesardzības pasākumiem, ziemā var atgriezties dažādi vīrusi.

Treškārt, tās ir investīcijas nākotnē. Daudzi speciālisti, izvēloties darba vietu, pievērš uzmanību arī biroja mikroklimatam, tostarp svaigam gaisam. Ventilācijas sistēmas sakārtošana var būt stimuls modernizēt telpu inženiertehniskos risinājumus vai sākt veidot modernu “gudro” biroju produktīvam darbam. Tāpat aizvien vairāk partneru citās valstīs, īpaši Skandināvijā, pieprasa izcelsmes sertifikātus un apliecinājumus par energoefektivitāti. Tādējādi var pienākt brīdis, kad ventilācijas neesamība var apdraudēt eksportu.

Svarīgākais jautājums – ar ko sākt? Vispirms ir jāsaprot esošā situācija, proti, jāievāc dati. Visērtāk to izdarīt, izmantojot lietu internetu – dažādus sensorus. Var sākt ar visvienkāršākajiem, kas fiksē, piemēram, CO2 līmeni telpās, mitrumu. Balstoties uz datiem, var pieņemt izdevīgākos lēmumus par mikroklimata uzlabošanas pasākumiem. Iespējams, iesākumam pietiek ar nelielām, pakāpeniskām izmaiņām. Iespējams, ir jādomā par ilgtermiņa projektu, kura laikā pakāpeniski var sakārtot gan ventilāciju, gan citas inženiersistēmas.

Eksperti atzīst, ka visvienkāršākais ir kopēt jau gatavus risinājumus un meklēt padomu pie organizācijām, kurām ir veiksmīgi noslēgti projekti. Tā, piemēram, nelielu telpu īpašnieki var izmantot privātmājām paredzētus risinājumus. Bet vēsturiskās ēkās lielisks palīgs, lai panāktu pieņemamu mikroklimatu, var būt sarežģītas sensoru sistēmas.

Uzņēmējiem, pašvaldībām patlaban ir pieejams atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai no tā sauktās “zaļās” naudas. Tādēļ jebkurš – ofiss, veikals, tirdzniecības centrs, bērnudārzs, slimnīca, skola – var sākt taupīt naudu, ierīkojot modernu ventilācijas sistēmu bez papildu slodzes uz savām naudas plūsmām. Altum nodrošina ne tikai grantus energoauditam un kredītu uzlabojumiem, bet arī konsultācijas un padomu, kādi risinājumi piemērojami konkrētās situācijas.

Esmu pārliecināts, ka faktiski jebkurš Latvijas uzņēmums var paveikt jēgpilnus darbus energoefektivitātes, arī gaisa kvalitātes uzlabošanā. Atliek vien iesākt.

Edgars Kudurs, Altum uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs