Laikus neiesniegti ēku renovācijas dokumenti - zaudēta Eiropas nauda

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma 2016.- 2023. gada periodam tuvojas noslēgumam. Vēl atlikuši tikai nepilni divi mēneši līdz 1.oktobrim, lai pabeigtu būvdarbus, tos nodotu ekspluatācijā un visus projekta dokumentus iesniegtu ALTUM. Ja māja termiņus neievēro un laikā neiesniedz visus dokumentus, Eiropas Savienības  fondu nauda projekta atbalstam būs zaudēta – pat ja renovācijas darbi ir pabeigti, dzīvokļu īpašniekiem var nākties atdot jau renovācijas darbos iztērētos granta līdzekļus.

Skaidro Ieva Vērzemniece, ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja.

Iepriekšējā perioda programmā, kas finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem, kopumā ir iesniegti gandrīz 1000 projekti. Realizāciju uzsāka 623 projekti, kuri šobrīd atrodas dažādās  stadijās – šobrīd pilnībā ir pabeigti 405, projekta dokumentāciju par nodošanu kārto 35 projekti, bet būvniecības stadijā – 183.

Energoresursu cenu izmaiņas interesi par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un ES un valsts atbalsta izmantošanu būtiski palielināja jau pagājušajā gadā. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir sapratuši, ka laikā, kad energoresursu cenas ir lielas un gaidāmi augsti apkures rēķini, ieguldīt energoefektivitātē ir izdevīgi, tas atmaksājas. Jau pabeigtie māju renovācijas projekti  parāda, ka atjaunotā namā tiek patērēts par 50 – 55 % mazāk siltumenerģijas, nekā pirms remonta. Turklāt  ēkas atjaunošana ne tikai samazina enerģijas patēriņu, bet arī paildzina tās kalpošanas laiku un paaugstina īpašuma vērtību.

Lai arī vidējās nama renovācijas izmaksas svārstās starp 400 un 500 eiro uz kvadrātmetru, rēķini par siltumenerģiju un kredīta atmaksa kopā neveido lielāku summu, kāda par siltumenerģiju ir maksāta līdz šim. Līdzi nāk arī citi ieguvumi – iedzīvotājus mazāk skar energoresursu cenu kāpums, mazinās vajadzība pēc dažādiem krīzes remontdarbiem, jo  renovācijas procesā jau savests kārtībā jumts un apkures sistēma, nosiltināta ēka, nomainīti radiatori un logi un veikti citi nepieciešamie darbi.

Risks par naudas piedziņu

Šobrīd iepriekšējā perioda programma ir pašā finiša taisnē,  un visai būvniecības dokumentācijai ir jābūt sakārtotai līdz 2023. gada 1.oktobrim. Iesniedzot dokumentus līdz 1.oktobrim, ALTUM nodrošinās, ka tie tiks izskatīti un atlikusī granta nauda – 10 % – izmaksāta līdz decembra vidum. Programmas nosacījumi paredz, ka ALTUM visas projektu izmaksas ir jānodeklarē Eiropas Komisijai līdz 2023. gada 31. decembrim, termiņa pagarinājums nav iespējams.

Ar ko riskē māju renovācijas projektu īstenotāji? Ja māja nebūs iesniegusi ALTUM visu nepieciešamo dokumentāciju,  ALTUM nevarēs par to iesniegt atskaiti Eiropas Komisijai līdz gada beigām, un šādā gadījumā renovācijā izmantotie līdzekļi māju īpašniekiem būs jāatgriež atpakaļ.

Lielākie riski projekta realizācijā

Pilnīga projekta noslēguma dokumentācija ietver apjomīgu dokumentu mapi – visus rēķinus, pieņemšanas-nodošanas dokumentus u.c.

Šajā situācijā ir svarīgi, lai tās mājas, kas pabeidz būvniecību, nevilcinātos ar projekta noslēguma dokumentācijas iesniegšanu, nekādā gadījumā neatliktu to uz pēdējo brīdi. Var būt situācija, ka mājas būvniecība ir pabeigta un iedzīvotāji jau bauda energoefektīvas mājas labumus un, iespējams, pat nezina, ka noslēguma dokumenti nav iesniegti. Taču šis pēdējais solis ir ļoti svarīgs.

Kā rāda ALTUM pieredze, viens no iemesliem, kāpēc kavējas dokumentu iesniegšana, ir māju renovācijas projektu vadītāju lielā noslodze. ES finansējuma nosacījumi paredz, ka granta attiecināmajās izmaksās 3% var būt projekta vadības izmaksas. Latvijā ir samērā mazs projektu vadītāju – konsultantu saraksts, kas spēj nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu projektu realizāciju.

Protams, ir arī ļoti daudzi pozitīvi piemēri, kad māju pilnvarotās personas dokumentus sakārto vienu, divu mēnešu laikā. ALTUM pieredze rāda, ka ļoti svarīga ir arī māju īpašnieku pilnvaroto personu darba organizēšana, viņu pieredze renovācijā.

Svarīga ir dokumentu kvalitāte

Nereti, iesniedzot gala dokumentus, “klibo” to kvalitāte. Mājas īpašniekiem ar būvnieku ir noslēgts līgums, kas ietver tāmi, celtniecības darbu grafiku. Tiklīdz ir kādas izmaiņas, juridiski būvdarbu līgumā ir jāveic grozījumi, nevar gaidīt dienu X,  kad to izdarīs. Piemēram, ieliek citādus logus, sienu siltināšanas materiālus. Nevar projekta laikā izdomāt, ka liks citus logus vai siltināšanas vati. Ir jādara tieši tā, kā ir noteikts līgumā vai, ja tiek plānotas izmaiņas, tās ir jāsaskaņo.  Līgumu ir iespējams grozīt, piemēram, tāpēc, ka būvniecības materiāli ir ārkārtīgi sadārdzinājušies un ir jāizvēlas optimālāks variants. Bet tad ir jāvienojas ar pasūtītāju – māju īpašnieku pilnvaroto pārstāvi. Ja tiek mainīts cokola vai jumta risinājums, vajag akceptu no projektētāja. Izmaiņas līgumā ir akceptējamas, bet tās ir jāsaskaņo un korekti juridiski arī jānoformē un mājas to arī lielākoties izdara – redzam, ka līgumos bieži vien ir par 10 – 15 grozījumi.

Pieejama jauna programma

Māju īpašnieku projekti, kas ir saņēmuši atbalstu daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes projektam 2016.- 2023.gada programmā, nevar pretendēt uz nākamā perioda atbalstu. Taču, ja projektu nav paspēts realizēt šajā programmā, to nu jau uz atšķirīgiem noteikumiem var realizēt nākamajā programmā. Jaunā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma tiek finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda un pieejamais programmas finansējums ir 57,2 miljoni EUR.

Programma paredz segt līdz pat 49% no kopējām energoefektivitātes projekta izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa. Atlikušo finansējuma daļu iedzīvotāji segs no bankas aizdevuma resursiem un/vai mājas uzkrājumiem. Obligāts programmas nosacījums ir bankas aizdevums vismaz plānotā atbalsta jeb kapitāla atlaides apmērā, savukārt bankas aizdevumam var saņemt ALTUM garantiju.

Atbalsta programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams atbalsts energoefektivitātes pasākumu veikšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Lai saņemtu valsts atbalstu, mājas atjaunošanas projektam ir jāsasniedz konkrēti mērķi – pirmkārt, ar paveiktajiem uzlabojumiem sasniegt vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījumu un, otrkārt, un  katriem renovācijas projekta attiecināmo izmaksu pieciem tūkstošiem eiro primārās enerģijas ietaupījumu – 1 MWh/gadā.