Šā gada 12.aprīlī noslēdzies Attīstības finanšu institūcijas ALTUM publiskais iepirkums izaugsmes stadijas iespējkapitāla fonda pārvaldnieka atlasei, un tajā līguma slēgšanas tiesības piešķirtas FlyCap AIFP SIA.

Iepirkumā izraudzītais fondu pārvaldnieks turpmākos piecus gadus veiks investīcijas par kopējo publiskā finansējuma apjomu 24.8 miljoni eiro no ERAF resursiem, papildus fondam būs jāpiesaista arī privātās investīcijas vismaz 40% apjomā no kopējā fonda kapitāla, tādējādi kopējam fonda apjomam sasniedzot 41,3 miljonus eiro. Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Saskaņā ar iepirkumu likumu, desmit dienu laikā iespējama atlases rezultāta apstrīdēšana.

Informācija par iepirkuma rezultātu Elektronisko iepirkumu sistēmā

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevumu daudzdzīvokļu māju tehniskā stāvokļa uzlabošanai līdz šim visā Latvijā izmantojušas 154 mājas, aizdevumu kopējai summai sasniedzot 10 miljonus eiro. Šīs programmas ietvaros iespējams ne tikai veikt remonta darbus, bet arī sagatavot tehnisko dokumentāciju un projektēšanu, kā arī izpirkt zemes zem ēkām.

Valsts atbalsta programmas “Daudzdzīvokļu māju remont aizdevums” finansējums lielākoties tiek izmantots fasādes remontiem, pamatu siltināšanai, jumta nomaiņai vai siltināšanai. Tāpat aizdevums tiek izmantots liftu un balkonu remontiem, ūdensvada un kanalizācijas remontam, apkures sistēmas uzlabošanai kā arī citiem koplietošanas teritoriju uzlabošanas darbiem.

Līdz šim visvairāk valsts atbalstu izmanto Rīgā un Pierīgā, kā arī Kurzemē – no šiem reģioniem iesniegti attiecīgi 40% un 36% pieteikumu. No daudzdzīvokļu mājām  Vidzemē saņemti 12% no pieteikumiem, Zemgalē – 10%, bet no mājām Latgales reģionā – 2% no visiem pieteikumiem.

ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece skaidro: “Dzīvojamais fonds Latvijā noveco un nav noslēpums, ka lielai daudzdzīvokļu māju tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts. Šī atbalsta programma ir efektīvs veids, kā daudzdzīvokļu māja var aizņemties resursus gan atsevišķiem remontdarbiem, gan kompleksākiem būvdarbiem. Līdzšinējā pieredze rāda, ka vidējā aizdevuma summa mājas remontam ir 67 tūkstoši eiro, savukārt vidējā aizdevuma summa uz vienu mājas kvadrātmetru – 64.30 eiro.”

Remonta aizdevumu var saņemt arī tehniskās dokumentācijas sagatavošanai ēku energoefektivitātes programmā, saņemot atbalstu neattiecināmo izmaksu finansēšanai. Vēl kopš pagājušā gada vasaras remonta aizdevumus var saņemt un izmantot arī zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu mājām.

Viens no projektiem, kas saņēmis valsts aizdevumu, ir koka ēka Kalnciema ielā, Rīgā. Aizdevuma summa ir 90,1 tūkstotis eiro, par ko plānots veikt demontāžas darbus ielas fasādei, cokola siltinājumu un apdari, fasādes atjaunošanu, tekņu un noteku atjaunošanu, kā arī betona apmaļu izveidi. Projektam piesaistīts arī Rīgas domes līdzfinansējums 24 tūkstoši eiro apjomā, kas novirzīts remonta aizdevuma pamatsummas daļējai atmaksai.

Programmas finansējumu izmantojusi arī māja Rīgā, Dagdas ielā 3, kas darbu veikšanai aizņēmusies 71,4 tūkstošus eiro. Projekta ietvaros plānota fasādes atjaunošana, kā arī  tekņu un noteku atjaunošana. Savukārt ēkā Anniņmuižas bulvārī paredzēts par 23 tūkstošiem eiro veikt ūdensapgādes un kanalizācijas stāvvadu maiņu.

Programmai aicināti pieteikties dzīvokļu īpašniekus ar pilnvarotas personas starpniecību tad, ja saņemts aizdevuma atteikums kredītiestādēs. Vairāk par programmu un tās nosacījumiem: https://www.altum.lv/pakalpojumi/iedzivotajiem/daudzdzivoklu-maju-remonta-aizdevums/. Mājas lapā ir atrodami dažādu dokumentu paraugi, kalkulatori aizdevuma aprēķinam.

ALTUM šā gada 2.aprīlī sāk pieņemt pieteikumus projektu atlases nākamajā, 5.kārtā, Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Programma šogad ievērojami paplašināta, nosakot, ka atbalstu var saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti, kā arī, ka elektroauto var iegādāties visu programmai atbilstošo nozaru uzņēmumi. Pieteikumu iesniegšana atvērtajā kārtā ilgs līdz 30.aprīlim.

Programma sniedz atbalstu aizdevuma ar kapitāla atlaidi veidā un tagad pieejama mikro, maziem, vidējiem un lieliem komersantiem, kuru darbības nozare nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecība, tabakas izstrādājumu ražošana, azartspēles vai transports.

ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītāja Līga Mellēna:

“Vērtējot ceturtās kārtas pieteikumu aktivitāti, redzam, ka programmā atbalstāmo uzņēmumu loka un atbalstāmo jomu paplašināšana bija gaidīta – esam saņēmuši pavisam 89 pieteikumus un būtiska daļa no tiem ir, piemēram, saules elektrostaciju uzstādīšana vai energoefektivitātes pasākumu veikšana tirdzniecības ēkās, kuras iepriekš programmai pieteikt nevarēja. Novērtējam, ka uzņēmēji plāno arī tādas aktivitātes kā sekundāro energoresursu atgūšanu no esošiem procesiem, piemēram dūmgāzēm vai notekūdeņiem, kā arī industriālo siltumsūkņu uzstādīšanu, ventilācijas sistēmu nomaiņu, ražošanas iekārtu nomaiņu – aktivitātes, kas ļauj sasniegt vidēji 30-40% primārās enerģijas ietaupījumu un attiecīgi arī energoresursu izmaksu ietaupījumu. Aicinu uzņēmējus izmantot pieejamo atbalstu un pieteikt projektus arī 5.atlases kārtā.”

Kopējais pieejamais finansējums 5.kārtas projektiem ir 25.25 miljoni eiro, no kuriem 8.58 miljoni eiro paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanai, 15 miljoni eiro atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, bet 1.66 miljoni eiro bezemisiju transportlīdzekļiem.

Ministru kabineta 20.februārī apstiprinātie grozījumi paredz virkni uzlabojumu atbalstāmo darbību klāstā. Tai skaitā, veicot energoefektivitātes pasākumus,  turpmāk uzņēmumi varēs veikt ieguldījumus arī zaļajos jumtos, ēku aprīkojuma digitalizācijā, uzlādes infrastruktūrā,  aprīkojumā, kā arī aprīkojumā saražotās enerģijas akumulēšanai. Savukārt atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumos atbalstāmās darbības paplašinātas ar atjaunīgā ūdeņraža ražojošām tehnoloģijām, biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biometāna un biomasas kurināmo/degvielu ražojošām tehnoloģijām, augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģijām, kā arī ar saražotās enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtām pašpatēriņa nodrošināšanai.

Atgādinām, ka šogad ir mainīta programmas turpmāko kārtu atvēršanas pieeja –  kārtas projektu iesniegšanas posms ilgs četras nedēļas, un nākamā kārta tiek atvērta jau nedēļu pēc iepriekšējās kārtas slēgšanas. Attiecīgi, 6.kārta tiks atvērta 7.maijā un tajā pieejamā finansējuma apjoms būs atkarīgs no 5.kārtā rezervētā finansējuma apjoma. Kārtu rezultāti tiek paziņoti mēneša laikā pēc kārtējās kārtas slēgšanas. Jaunas kārtas tiks atvērtas, līdz programmas finansējums tiks izsmelts.

Projektu vērtēšanā, tāpat kā līdz šim, uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atlasē, lielāko punktu skaitu piešķirot tiem, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas ietaupījumu, rēķinot uz katriem 1000 atbalsta eiro. Projekti, kas varēs pieteikties aizdevumam ar kapitāla atlaidi, tiks paziņoti mēneša laikā pēc katras kārtas slēgšanas.

Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai uzņēmumiem pieejams kā ALTUM aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai. Maksimālā aizdevuma summa ir pieci miljoni eiro ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem. Atbalsts tiek piešķirts kā kapitāla atlaide, kas nozīmē, ka ALTUM samazinās aizdevuma pamatsummu pēc projekta pabeigšanas un projekta mērķu sasniegšanas. Kapitāla atlaidi var pieprasīt līdz 30% apjomā no projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 1,5 miljonus eiro saistītu uzņēmumu grupai kopā.

Elektroauto atbalsts turpmāk pieejams visām programmas nosacījumiem atbilstošajām nozarēm. Ar atbalstu iegādāties var jaunus M1 kategorijas (papildu transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai) un N1 kategorijas  elektroauto (kravas auto ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām). Kapitāla atlaides apmērs ir līdz 30%, nepārsniedzot  piecus tūkstošus eiro vienam M1 kategorijas spēkratam un 10 tūkstošus eiro vienam N1 kategorijas spēkratam. Saistītu uzņēmumu grupa kopā šajā atbalsta jomā var pieprasīt atbalstu ne vairāk kā 180 tūkstošu eiro apmērā. Iegādājoties elektroauto, uzņēmējs no ALTUM saņems garantiju finanšu līzingam. Pēc viena gada lietošanas, sasniedzot projekta mērķi – nobraukumu ne mazāku par 20 000 km, tiks piemērota kapitāla atlaide.

Plašāka informācija par programmu pieejama šeit: Energoefektivitātes aizdevums ar kapitāla atlaidi un elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM kopš gada sākuma, kad aizdevumiem kopsummā līdz 100 tūkstošiem eiro tika atceltas vai būtiski samazinātas nodrošinājuma prasības, saņēmusi jau 371 pieteikumu  uz šādiem aizdevumiem no visiem Latvijas reģioniem, par kopējo summu 13 miljoni eiro. Trešdien, 27.martā, ikvienam interesentam bija iespēja uzzināt plašāk par ALTUM piedāvātajām programmām biznesa uzsācējiem un strauji augošiem uzņēmumiem, lai veiksmīgi attīstītu uzņēmējdarbību.

Vidējā pieprasītā aizdevuma summa šajā programmā ir 35 tūkstoši eiro. Pieteikumi saņemti no visiem reģioniem, taču visaktīvākā ir Vidzeme, kur saņemti 25% no kopējā pieteikumu apjoma. Otrs aktīvākais reģions ar 19% pieteikumu ir Kurzeme, kam seko Latgale, Rīga, Zemgale un Rīgas pilsēta.

Ja analizē datus programmu griezumā, tad 35% no pieteikuma skaita ir Mazie uzņēmumi lauku teritorijās, bet 21% – apgrozāmie līdzekļi lauksaimniekiem. Tas saistīts gan ar nepieciešamību segt iepriekšējās sezonas rēķinus, gan arī sagatavoties jaunajai sezonai. TOP 3 pēc programmu pieprasījuma noslēdz “Starta” aizdevumi, kas kopumā veido 19%.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:

“Ekonomika Latvijā pamazām sāk atdzīvoties, ko pierāda milzīgā interese par finansējuma iespējām un valsts atbalstu. Esam trāpījuši desmitniekā, izveidojot ALTUM programmu, kas paredz aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar samazinātām nodrošinājuma prasībām, ko pierāda lielais pieteikumu skaits. Mēs kopā panāksim, lai izaugsme turpinās un mazais bizness veidotu arvien lielāku procentu no valsts ekonomikas.”

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš:

“Viens no mērķiem ir aktivizēt kreditēšanu reģionos, veicināt tieši reģionu izaugsmi, un pirmo mēnešu rezultāti apliecina, ka uzņēmēji reģionos tiešām aktīvi šo iespēju izmanto – pieteikumus saņemam no visas Latvijas un 75% līdz 80% no tiem ir ārpus Rīgas un Pierīgas.”

Pieteikumi tiek saņemti no uzņēmumiem, kas pārstāv dažādas nozares, piemēram, graudkopību, lopkopību, būvniecību (ceļi un ēkas), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, mēbeļu, namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanas nozarēm u.c. Lauksaimnieku pieteikumi veido 49%, bet pārējās biznesa jomas 51%.

ALTUM Rīgas reģiona Vecākais klientu darījumu vadītājs Jānis Svemps pastāstīja, ka pieprasīti ir aizdevumi arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam iespējams saņemt finansējumu līdz pat 250 tūkstošiem eiro, kā arī citas programmas. Viņš norādīja, ka biznesa uzsācējiem vai strauji augošu kompāniju īpašniekiem ieteicams vērsties pie ALTUM konsultantiem, kuri palīdzēs atrast piemērotāko finansējuma veidu, tādējādi arī vienojoties par nepieciešamās summas apjomu, apmaksas grafiku un citiem jautājumiem. “Mēs esam lepni, ka jau aptuveni miljards investēts uzņēmējdarbībā, lai tādējādi veicinātu visas Latvijas konkurētspēju un izaugsmi,” saka J.Svemps.

Pasākumā, kura mērķis bija informēt uzņēmējus par finansējuma piesaistes iespējām, uzstājās arī pētījumu kompānijas “Norstat” vadītāja Linda Ezera, kura iepazīstināja klātesošos ar pētījuma rezultātiem par biznesa uzsācēju noskaņojumu. Viņa norādīja, ka, lai gan stresa līmenis uzņēmējiem palielinās, neatkarība un iespēja pašiem plānot savu laiku un finanses ir būtiski priekšnoteikumi, lai veidotu savu uzņēmumu.

Vēl pasākumā ar savu piedāvājumu dalījās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jūrmalas pārstāvniecības vadītājs Rihards Zariņš, kurš pastāstīja par biznesa inkubācijas iespējām tā posmiem, kā arī pieejamo finansējumu. Savukārt Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Andris Grundulis pastāstīja par reģionālo uzņēmumu attīstības iespējām un atbalstu.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs

Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi. Ilgtspējas ekspertu izmantotais sauklis “mainies vai mirsti” kļūst arvien reālāks. Kāpēc? Piemēram, lielie Eiropas un pasaules uzņēmumi, domājot par klimata neitralitāti, izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi samazina CO2 izmešus. Tas ir risks Latvijas uzņēmējiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus. Tie, kas šodien neiegulda ilgtspējā, faktiski kāpjas atpakaļ savā konkurētspējā.

Lai tā nebūtu vien biedēšana ar konkurētspējas zaudēšanu, uzņēmējiem no valsts puses ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas, lai ielēktu šajā strauji braucošajā vilcienā. Viena no šādām programmām ir ES Atveseļošanas fonda līdzfinansēta programma uzņēmumu energoefektivitātei, kurā vesela virkne projektu jau ir pabeigti, un tas ļauj arī ieskatīties, kā dzīvē darbojas šis atbalsts. Pasteidzoties cipariem pa priekšu – viens no klientiem, mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Bolderāja serviss” vadītājs Valdis Krauklis mums atzina, ka pirmo mēnesi pēc saules parka projekta realizācijas ieraugot, ka pilna elektroenerģijas pašizmaksa ir 2,6 centi par kilovatu, juties kā pasakā. Saules parks uzņēmumam saražo pusi no pašpatēriņam nepieciešamās elektroenerģijas, turklāt kapitāla atlaide pilnībā nodzēsa ALTUM aizdevumu.

Februāra beigās šajā programmā atvērta jau ceturtā projektu pieņemšanas kārta. Programmas unikālais atbalsta elements ir kapitāla atlaide, kas nozīmē, ka ALTUM pēc projekta pabeigšanas un projekta mērķu sasniegšanas samazinās aizdevuma pamatsummu līdz 30% apjomā no projekta izmaksām, kas būtiski uzlabo projektu atmaksāšanos.

Pašreiz energoefektivitātes programmas ir ļoti pieprasītas. Lūk tikai daži piemēri. Metāla pārstrādātājs uzņēmums “Metkon” ar bankas un ALTUM finansējumu iegādājās lāzergriešanas un koordinātu izciršanas iekārtas, energoefektivitātes projekta kopējās izmaksas bija 1,1 miljons eiro. Pēc tā pabeigšanas ALTUM piemēroja kapitāla atlaidi 319 tūkstošu eiro apmērā, proti, gandrīz trešdaļa saistību tika nodzēstas. Tam līdzās nāk arī būtisks enerģijas ietaupījums – konkrētajā ražošanas procesā šis ģimenes uzņēmums ietaupa 77% primārās enerģijas, gadā tie ir vairāk nekā 140 MWh, savukārt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums ir 6 CO2 ekvivalenta tonnu apjomā.

Otrs piemērs. Jau augstāk pieminētais mēbeļu ražotājs “Bolderāja serviss” uzstādīja saules elektrostaciju ar 1400 paneļiem un kopējo jaudu 499 kW, kas gadā saražo ne mazāk kā 550 MWh, izmantojot to uzņēmuma pašpatēriņam. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums gadā paredzēts ne mazāk kā 60 tonnas. Kopējās projekta izmaksas bija aptuveni pusmiljons eiro, no kuriem 30% uzņēmums atguva kapitāla atlaides veidā – pēc projekta realizēšanas tika dzēsta Altum paralēlā aizdevuma pamatsumma. Kā atzīst uzņēmuma vadītājs, process bija ļoti raits – no idejas līdz projekta nodošanai ekspluatācijā pagāja astoņi mēneši.

Patiesi lepojamies ar šādiem uzņēmumiem, kas ne tikai uzlabo savus rādītājus un konkurētspēju, bet arī ļoti praktiski rūpējas par uzņēmuma ietekmi uz vidi. ALTUM īstenotā Atveseļošanas fonda programma ir  labi ieskrējusies, redzam jau daudz  uzņēmumu, kas izgājuši visu procesu un saņēmuši kapitāla atlaides, proti, nodzēsuši kredītsaistības par gandrīz trešdaļu no ieguldītā.

Aicinu uzņēmējus pretendēt uz šo atbalstu, iesniedzot projektu 4.kārtā, kas atvērta no 27.februāra, vai gatavojot projektu jau nākamajai kārtai, kas sekos 2.aprīlī. Turklāt ar Ekonomikas ministrijas grozījumiem noteikumos, programma ievērojami paplašināta, nosakot, ka atbalstu var saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti, kā arī elektroauto varēs iegādāties visu programmai atbilstošo nozaru uzņēmumi.

Šis ir piemērots brīdis investīcijām, lai realizētu energoefektivitātes projektus un saņemtu reālu atbalstu no pieejamās programmas. Nākotne pieder tiem uzņēmumiem, kas spēj ne tikai pelnīt šodien, bet plāno, kā pelnīs un konkurēs arī ilgtermiņā.

ALTUM šā gada 27.februārī sāks pieņemt pieteikumus projektu atlases 4.kārtā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Programma ievērojami paplašināta, nosakot, ka atbalstu var saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti, kā arī elektroauto varēs iegādāties visu programmai atbilstošo nozaru uzņēmumi. Pieteikumu iesniegšana šajā kārtā ilgs līdz 26.martam. Lai skaidrotu programmas nosacījumus un pieteikumu sagatavošanas un izskatīšanas kārtību, 1.martā notiks informatīvs seminārs uzņēmējiem.

Programma sniedz atbalstu aizdevuma ar kapitāla atlaidi veidā un tagad pieejama mikro, maziem, vidējiem un lieliem komersantiem, kuru darbības nozare nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecība, tabakas izstrādājumu ražošana, azartspēles vai transports.

ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītāja Līga Mellēna:

“Līdz ar atbalstāmo uzņēmumu loka un atbalstāmo jomu paplašināšanu programma ir vēl pievilcīgāka un jau šobrīd redzam, ka tas ir gaidīts solis. Tāpēc aicinu uzņēmējus būt aktīviem, neatlikt pieteikumu iesniegšanu uz pēdējo brīdi un, ja nepieciešams, projekta gatavošanā konsultēties ar ALTUM ekspertiem. Iepriekšējās kārtās gūtā pieredze rāda, ka ir svarīgi projektos norādīt reāli sasniedzamus rezultātus, jo to īstenošanas laikā šos rādītājus nebūs iespējams mazināt vai mainīt. Labāk izvēlēties konservatīvākus mērķus nevis tādus, kas vēlāk izrādās nesasniedzami.”

Aicinām uzņēmējus klātienē vai attālināti apmeklēt informatīvo semināru, kas notiks 1.martā plkst. 10:00. Vispirms interesentiem ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītāja Līga Mellēna pastāstīs par atbalsta programmu, savukārt par projektu vērtēšanas niansēm skaidros ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes eksperts Arnis Dzalbs. Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktora vietniece Līva Šnitko stāstīs par neto norēķinu sistēmu uzņēmumiem, savukārt pēc tam būs iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus ekspertiem.

Reģistrācija semināram: https://www.altum.lv/pakalpojumi/biznesam/energoefektivitates-aizdevums-ar-kapitala-atlaidi/

Ministru kabineta 20.februārī apstiprinātie grozījumi paredz virkni uzlabojumu atbalstāmo darbību klāstā. Tai skaitā, veicot energoefektivitātes pasākumus,  turpmāk uzņēmumi varēs veikt ieguldījumus arī zaļajos jumtos, ēku aprīkojuma digitalizācijā, uzlādes infrastruktūrā,  aprīkojumā, kā arī aprīkojumā saražotās enerģijas akumulēšanai. Savukārt atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumos atbalstāmās darbības paplašinātas ar atjaunīgā ūdeņraža ražojošām tehnoloģijām, biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biometāna un biomasas kurināmo/degvielu ražojošām tehnoloģijām, augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģijām, kā arī ar saražotās enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtām pašpatēriņa nodrošināšanai.

Līdz ar programmas 4.kārtu ir mainīta arī turpmāko kārtu atvēršanas pieeja. Skaidro Līga Mellēna: “Jaunās kārtas projektu iesniegšanas posms ilgs četras nedēļas jeb no 27.februāra plkst.12:00 līdz 26.marta plkst. 12:00, savukārt jau nedēļu pēc šīs kārtas slēgšanas, 2.aprīlī, tiks atvērta nākamā, 5.kārta. Nākamajā kārtā pieejamā finansējuma apjoms būs atkarīgs no 4.kārtā rezervētā finansējuma apjoma. Kārtu rezultāti tiks paziņoti mēneša laikā pēc kārtējās kārtas slēgšanas. Jaunas kārtas tiks atvērtas ar nedēļas intervālu no iepriekšējās kārtas slēgšanas, līdz programmas finansējums tiks izsmelts.”

Kopējais pieejamais finansējums 4.kārtas projektiem ir 25,25 miljoni eiro, no kuriem 8,58 miljoni eiro paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanai, 15 miljoni eiro atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, bet 1,66 miljoni eiro bezemisiju transportlīdzekļiem.

Projektu vērtēšanā, tāpat kā līdz šim, uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atlasē, lielāko punktu skaitu piešķirot tiem, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas ietaupījumu, rēķinot uz katriem 1000 atbalsta eiro. Projekti, kas varēs pieteikties aizdevumam ar kapitāla atlaidi, tiks paziņoti mēneša laikā pēc katras kārtas slēgšanas.

Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai uzņēmumiem pieejams kā ALTUM aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai. Maksimālā aizdevuma summa ir pieci miljoni eiro ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem. Atbalsts tiek piešķirts kā kapitāla atlaide, kas nozīmē, ka ALTUM samazinās aizdevuma pamatsummu pēc projekta pabeigšanas un projekta mērķu sasniegšanas. Kapitāla atlaidi var pieprasīt līdz 30% apjomā no projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 1,5 miljonus eiro saistītu uzņēmumu grupai kopā.

Elektroauto atbalsts turpmāk pieejams visām programmas nosacījumiem atbilstošajām nozarēm. Ar atbalstu iegādāties var jaunus M1 kategorijas (papildu transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai) un N1 kategorijas  elektroauto (kravas auto ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām). Kapitāla atlaides apmērs ir līdz 30%, nepārsniedzot  piecus tūkstošus eiro vienam M1 kategorijas spēkratam un 10 tūkstošus eiro vienam N1 kategorijas spēkratam. Saistītu uzņēmumu grupa kopā šajā atbalsta jomā var pieprasīt atbalstu ne vairāk kā 180 tūkstošu eiro apmērā. Iegādājoties elektroauto, uzņēmējs no ALTUM saņems garantiju finanšu līzingam. Pēc viena gada lietošanas, sasniedzot projekta mērķi – nobraukumu ne mazāku par 20 000 km, tiks piemērota kapitāla atlaide.

Plašāka informācija par programmu pieejama šeit: Energoefektivitātes aizdevums ar kapitāla atlaidi un elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs

Reālas lauksaimnieka situācijas – saimniecība vēlas augt, piemēram, līdzās pamata nodarbei attīstīt bioloģiskās lauksaimniecības virzienu. Taču bankas aizdevuma saņemšanai nodrošinājums ir izsmelts un līdzekļus attīstībai aizņemties nav iespējams, vienlaikus bez papildu resursiem izaugsme nav iespējama. Otra – pēc slikta ražas gada neizdodas stabilizēt saimniecības finanšu plūsmu, un arī aizņemšanās limits ir izsmelts. Tomēr bez papildu resursiem var nākties zaudēt zemi, kas ir pamats visai saimniecības darbībai. Tās ir divas tipiskas situācijas, abas no pretējiem lauksaimnieka iespējamo situāciju spektra poliem.

Situācijas ir dažādas, bet ALTUM pārvaldītā Latvijas Zemes fonda reversās nomas pakalpojums, kad zemnieks zemi pārdod fondam ar garantētām nomas tiesībām un uzreiz arī slēdz atpakaļpirkuma līgumu, ir tām universāls risinājums. Lauksaimnieks iegūst akūti nepieciešamos resursus, iegūst laiku atsperties, audzēt muskuļus un turpina apsaimniekot savu zemi, to nomājot. Sākām šo pakalpojumu pirms sešiem gadiem un tagad jau varam vērtēt tā efektu. Un tas līdz šim ir, kā mēdz teikt – “vienos vārtos”. Praktiski visi reversajā nomā pārdotie īpašumi līgumā noteiktajā termiņā tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms maksimālā piecu gadu termiņa –  vidējais atpakaļpirkuma laiks šobrīd ir trīs gadi. Šie ir dati par  vairāk nekā 160 darījumiem, un tas ļauj saskatīt labu tendenci, ka zemnieki spēj pārvarēt grūtākus laikus, nostiprināties, atpirkt īpašumu un turpināt saimniekot. Ir lauksaimnieki, kas šo risinājumu izmanto jau otro reizi, novērtējot skaidros nosacījumus un uzticamību.

Reversā noma Zemes fonda portfelī, kas ir sasniedzis zīmīgu 100 miljonu apjoma atzīmi, šobrīd veido gandrīz trešo daļu – 30 miljonus eiro. Prognozējam, ka 2024.gadā pieprasījums pēc reversās nomas pakalpojuma pieaugs, jo 2023.gads lauksaimniekiem bija viens no pēdējā laikā grūtākajiem gan laikapstākļu, gan produkcijas iepirkuma cenu dēļ. Virzību uz to jau sākām redzēt aizvadītā gada beigās un gadu mijā, arī šobrīd jaunu pieteikumu apjoms ir liels. 

Reversā noma ir viens no trīs akcentiem, kurus īpaši izcelt Zemes fonda darbības kontekstā. Nākamie divi sekos.

Kopumā astoņos darbības gados Zemes fonds piedzīvojis stabilu izaugsmi. 2015.gadā fonda darbību viena no mūsu akcionāriem Zemkopības ministrijas uzdevumā sākām ar pamata pakalpojumu – atpirkt lauksaimniecības zemi no tiem, kas to vairs nevēlas vai nevar apsaimniekot, un nodrošināt, lai šī zeme maksimāli ātri atgriežas atpakaļ lauksaimnieciskajā darbībā. Šobrīd šādu īpašumu portfelī ir vairāk nekā 900, to kopējā platība sasniegusi 18 tūkstošus hektāru. Izsoles kārtībā tie tiek iznomāti un vidēji 2 mēnešu laikā atkal ir lauksaimnieciskajā apritē. Kopā ar reverso nomu Zemes fonda portfelī ir vairāk nekā 1350 īpašumi, 27 tūkstošu hektāru apjomā.

Fonda darbības laikā arī paši audzējām zināšanas un spējam situācijās iet dziļāk. Pēdējos gados arvien biežāk izmantojam likumā noteiktās lauksaimniecības zemes pirmpirkuma tiesības. Šis ir otrs akcents, kuru vēlos izcelt. Kopumā pirmpirkuma ceļā fonds nopircis gandrīz 4500 ha jeb 200 zemes īpašumus par teju 18 miljoniem eiro un pārliecinoši lielākais skaits tieši pēdējos trīs gados. Šie ir pēc būtības „izglābtie” hektāri, kas nav nokļuvuši dažādu ar lauksaimniecību nesaistītu uzpircēju un investoru, tai skaitā ārvalstu pircēju rokās, kas bieži vien zemi lielos apjomos pērk peļņas nolūkos. Tas ir pievilcīgs mērķis, ņemot vērā, ka zemes cena visu laiku kāpj. Nekustamo īpašumu uzņēmuma Oberhaus dati liecina, ka 2023. gadā gandrīz visos reģionos lauksaimniecības zemes cena auga par 10 %, un arī šogad prognozē cenu kāpumu, lai gan nedaudz mērenāku.

Un trešā lieta izriet no otrās. Zemes fonda aktīvāka iesaiste pirmpirkuma izmantošanā lika arī ar lauksaimniecību nesaistītiem uzpircējiem meklēt, ja tā drīkst izteikties, radošus veidus, kā, izmantojot cilvēku nezināšanu un uzticēšanos, iegūt īpašumus no cilvēkiem laukos, solot tiem ātru naudu. Nereklamējot šeit šīs metodes, jāsaka, ka Latvijas Zemes fonds aktīvi iesaistījās gan cilvēku informēšanā, gan arī individuālu situāciju risināšanā. Daļai spējām palīdzēt, bet diemžēl bija arī cilvēki, kas iekrita izveicīgo darboņu zemas cenas lamatās, pārdeva zemi par “sviestmaizi” un palika zaudētājos. Šobrīd kopā ar ministriju strādājam, lai normatīvos dokumentus pilnveidotu un mazinātu pirmpirkuma tiesību apiešanas shēmu iespējamību.

Valstis savus lauksaimniecības zemes tirgus izaicinājumus mēģina risināt sev labākajā veidā. Pēdējos gados pieredzi no mums smēlušies gan eksperti no Ukrainas, gan Igaunijas (Baltijas valstīs šāds fonds ir tikai pie mums), Vācijā risinājumus, ar kuriem efektīvi strādā Zemes fonds, ievieš ar atsevišķiem likumiem, savukārt Francijas modelis ir ļoti līdzīgs mūsējam, tikai tā pieredze sniedzas jau sešos gadu desmitos. Turpinot ar rūpību iedziļināties lauksaimniecības zemes tirgus izmaiņās, Latvijas Zemes fonds arī turpmāk plāno mērenu un sabalansētu izaugsmi, strādājot gan kā ikdienas palīgs lauksaimniekiem, gan atbalsts nestandarta situācijās.