FC59A3A6-AD5F-4800-B2B4-CA8252CB1EDB2E390BE3-0999-4DE4-9170-A659A70E4788C41018E2-B6F8-4AF3-9349-E84F37E364A705FCE6A2-9D58-4CA1-AE82-82040558F4A08694A046-D28E-4408-A026-E63A5EB8B73DbackgroundLayer 1backgroundLayer 1Combined ShapeIcon/54/attach_fileaccount_balancecerialclosecreatedescriptionIcon/54/doneexit_to_appIcon/54/publicIcon/54/searchtractoraccount_balance_wallbackgroundLayer 1Icon/32/agricultureicon/32/mvu_businessIcon/32/flight_landIcon/32/schoolIcon/32/local_shippingIcon/32/timeline

ALTUM aicina uzņēmējus ieguldīt gaisa kvalitātē

14. Jūlijs 2021

Zinātnieki visā pasaulē līdz ar citiem priekšnosacījumiem Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai vērš uzmanību gaisa kvalitātes nozīmei iekštelpās. Eksperti prognozē, ka tā būs prioritāte arī pēc pandēmijas, jo tīrs gaiss ir kritiski nozīmīgs arī darbinieku produktivitātei. Tomēr joprojām daļa uzņēmumu, par gaisa kvalitāti aizmirst, bet vēl daudzi nezina par iespējām ar valsts atbalstu finansēt savas ieceres.

Lai vērstu uzņēmēju uzmanību iekštelpu gaisa kvalitātes nozīmei un informētu par to, kā uzlabojumus veikt ekonomiski, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM uz diskusiju aicināja jomas ekspertus: Būvniecības valsts kontroles biroja direktori Svetlanu Mjakuškinu, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktoru Ivaru Vanadziņu, SAF Tehnika līdzīpašnieku Normundu Bergu un uzņēmumu grupas MESH izpilddirektoru Arni Glāznieku.

Diskusijas ierakstu var noskatīties ALTUM YouTube kanālā: https://youtu.be/8FKfEazTTA8

Zināms, ka viens no veidiem, kā izplatās Covid-19 vīruss, ir ar pavisam nelielu aerosolu daļiņu palīdzību, kas nozīmē, ka slēgtā un slikti ventilējamā telpā šo putekļu koncentrācija un iespēja inficēties pieaug. Telpas ar kvalitatīvu gaisu ir arī viens no priekšnosacījumiem, lai uzņēmumi un to darbinieki iespējami ātrāk varētu atgriezties ierastajā darba ritmā, atzīst jomas eksperti.

Rūpējoties par energoefektivitāti, aizmirst par gaisa kvalitāti

Kā diskusijas laikā norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, šobrīd slikta gaisa kvalitāte tiek konstatēta 60-80 % gadījumu. Ilgstoša uzturēšanās piesārņotā gaisā var rezultēties ne tikai ar ievērojamu (60 %) produktivitātes kritumu, bet palielināt riskus saskarties ar nopietnām veselības problēmām nākotnē. Tomēr, neskatoties uz situācijas nozīmīgumu, daudzviet uzņēmumos joprojām netiek nodrošināta pietiekama telpu ventilācija un monitorings, kas ļautu apzināt reālo situāciju.

ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs: 

“Visbiežāk energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi uzņēmumos ir saistīti ar siltināšanu, retāk – ar efektīvas ventilācijas izbūvi vai modernizāciju. Viedokļi ir dažādas – tas ir dārgi, sarežģīti, neatmaksājas –,tomēr arī gaisa kvalitātes gadījumā ir jāskata izmaksas pret ieguvumiem. Piemēram, ja slikta gaisa kvalitātes dēļ saslimst un no ierindas iziet uzreiz vairāki darbinieki vai, esot darbā, tie nespēj koncentrēties un pieņemt lēmumus, arī tas uzņēmumam nozīmē zaudējumus un negūto peļņu, taču tos uzņēmēji to bieži nerēķina, bet vajadzētu." 

Šobrīd tirgū pieejami tādi pakalpojumi un ierīces, kas nodrošina gaisa kvalitātes mērīšanu, uzlabošanu un iekštelpu komfortu tā, lai uzņēmējs īsā laikā varētu atpelnīt ar iegūto energoresursu ietaupījumu. To var īstenot, izvēloties gudras, mūsdienīgas tehnoloģijas, kas pievada gaisu tikai tur, kur tas ir nepieciešams. Proti, ja viena telpa ir tukša, bet citā notiek sapulce, gaiss tiek pievadīts un jauda palielināta tikai vajadzīgajā vietā. Rezultātā telpas netiek pārkurinātas, pārvēdinātas vai pārdzesētas, kas uzņēmējam, savukārt, rezultējas ietaupījumā.

Bumba ir uzņēmēju pusē

ALTUM uzņēmumiem jau vairākus gadus piedāvā iespēju pieteikties grantam energoefektivitātes projektu izstrādei–dāvinājumu audita veikšanai un risinājumu izstrādei. Granta apmērs ir līdz 85 % no energoefektivitātes projekta izmaksām, kas nozīmē, ka paša līdzdalība ir vien 15 %. Savukārt jau izstrādātiem projektiem pieejams ALTUM aizdevums līdz 2 850 000 EUR ar termiņu 5–15 gadi, bet pušu līdzdalība – no 10 %.

Gaisa kvalitāte: prioritāte arī valsts līmenī

Ministru kabinets nesen apstiprinājis Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 grozījumus, kas nosaka gaisa kvalitātes rādītājus, definējot maksimāli pieļaujamo oglekļa dioksīda koncentrācijas līmeni telpās līdz 1000 ppm. Jau no 1. jūnija prasības piemēro jaunu ēku projektēšanai, kā arī ēku pārbūvei, atjaunošanai vai restaurācijai. Tas palīdzēs ne tikai cīnīties ar sekām, bet ilgtermiņā veicinās uzņēmēju un ēku īpašnieku atbildību optimāla iekštelpu gaisa kvalitātes nodrošināšanā.

Informācija par uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas programmu

Visi jaunumi